Maniem dzīvnieku mīļotājiem tiek jaunas lellītes: vilks Vāvulis, lapsa Okšķere un lācis Ķepainītis.
Un tagad tik idejas, kas vēl ir vajadzīgs - kaza, Kriksis, dalmācietis, vecītis (jo grib rādīt pasaku par veco abru un meža zvēriem - zaķis, lapsa, lācis un vilks jau ir, vajag tikai vecīti ar garu baltu bārdu ;-). Un sarkanu mēteli. ;-) utt.....
Mani joprojām uzrunā šī pasaka par pavasara brīnumiem...
- Viss, man ir apnikusi šī tumsa, šī vienmuļā, pelēkā dzīve! Es eju prom!
- Tu ko? Vai tad te ir slikti? Mēs jau tik ilgi šeit dzīvojam. Nu un tad, ka katra diena ir tāda pati kā iepriekšējā? Vai tad nekad neesi dzirdējusi, ka labāk irzināma nelaime nekā nezināma laime? Domā, ka Tevi tur kāds gaida? Un starp citu - neviens no tiem, kas ir aizgājis, vēl nekad nav atgriezies.
Jā, tas bija arguments. Tik tiešām - katru gadu kāds pameta šo tumšo pasauli, bet ne reizi nav svinēti atgriešanās svētki. Viņa uz mirkli aizdomājās, bet tad sapurināja savu apņemšanos. Pareizi! Ja jau neatgriežas, tad tas nebūt nenozīmē, ka tur, ārpusē, viņus saplosa Lielais Ļaunums! Varbūt vienkārši - nav vēlēšanās atgriezties!
Nākošā rīta pašā agrumā viņa klusiņām izlavījās no mājām. Neko līdzi neņēma - ne mantas, ne siltas drēbes - tik vien bija kā zilais lakatiņš galvā. Viņai vajadzēja pielikt visus trauslā auguma spēkus, lai atvērtu pērno lapu krāsas vārtus un ieraudzītu jauno pasauli. Pirmajā brīdī acis apžilba no gaismas. Viņa pārsteigti apstājās - neko tādu pat iedomāties nevarēja! Cik skaisti! Kāds gaišums! Kādas krāsas! Un kā smaržoja gaiss! Drīz vien izbrīns pierima un viņa izslējās visā augumā. Var jau būt, ka tieši šī nebija tā pati veiksmīgākā vieta, un tik agri no rīta, protams, viņu neviens nesagaidīja. Var jau būt, ka bija nedaudz vēsi, jo aprīlis ir viltīgs mēnesis. Bet vienu viņa zināja pilnīgi noteikti - viņa nekad neatgriezīsies.
Bet cilvēki, kuri redzēja šo brīnumu, teica: "Paskaties, vizbulītes jau zied!"
Dace Puriņa
Arī mūsu dārzā ir uzziedējušas vizbulītes!!!
Lai arī Jums izdodas ieraudzīt šos pavasara brīnumus šajā nedēļas nogalē!!!
Gripa pamazām tiek uzvarēta mūsmājās un varam sākt gatavoties Lieldienām.
Mūsmājas šie svētki ir Kristus augšāmcelšanās svētki!!!
Tāpēc šajā nedēļa it īpaši pardomājām notikumus, kas saistās ar Jēzu dzīvi.
Ko mums ir devusi ticība Dievam?! Šie ir baznīcā lielākie svētki. Svētki mums katram, jo dod apziņu, ka ir uzvarēta nāve un grēks! Kristus ir augšāmcēlies!!!
Un šādas radošas izpausmēs šajās dienās bija mūsmājās:
Tapa dekori, ko pielīmēt logos. Skaisti ir gan skatoties no mājas iekšpuses, gan no ārpuses. Cālīsus Haralds sarūpēja kopā ar vecmammu, dzīvojot pa pilsētu.
Iedvesmojotis no Laines brīnišķīgajiem darbiņiem, arī mums tapa kartupeļu zīmodziņi un olas tika apzīmogotas. Šis process puikām patika ļoti, ļoti. Paldies, Laine!
Un tagad olas sauļojas saulītē gandrīz katrā loga rūtī mūsmājās ;-)
Un turpinot iedvesmoties no Laines gatavošanās Lieldienām, arī es ātri devos uz tuvāko humpalbodīti un iegādājos dažas Pure Silk kaklasaites.
Šīs zīdolas naktī zaķis atstās visās rūpīgi saliktajās čībiņās!
Svētīgas, saulainas un patiesi mīļus un mīlestības bagātus Kristus augšāmcelšanās svētkus!!!
Tāda nu ir šī gada mūsu Pūpolsvētdiena. Ārā spīd saulīte ar zobiņiem, bet mēs sēžam istabā, jo mūs ir "apciemojusi" gripa. Slimība atnāk negaidot un nerēķinas ar mūsu plāniem un vēlmēm.
Vakar, 31. martā, Jelgavā bija TDA Kalve 65 jubilejas koncerts. Ļoti vēlējos aizbraukt, bet, kā jau teicu slimība nerēķinās ar mūsu plāniem.
Un šī ir mana mīļākā deja, ko dejoju arī es savā pēdējā TDA Kalves koncertā, nu jau pirms 6 gadiem. Žēl, ka nav ieraksta, kur dejo TDA Kalve, šoreiz Pavasara Zumm TDA Bitītes dancojumā.
Šodien tik dzeram litriem dzērveņu morsu, liepziedu tēju un visi kopā cīnāmies ar slimību, sakot tai, ka viņai mūsu mājās nav vietas ;-)
Mūsu pūpolsvētdienas kadri:
Bērzu sulas ;-)
Dzērveņu morss un liepziedu tēja ar medu!
Varbūt šis ir mūsu mazais "Golgātas ceļš" pretīm Kristus Augšāmcelšanās svētkiem!
Mēs veseļosimies un uz Lieldienām būsim veseli un apaļi kā pūpolīši :-)
