Novembra sākuma devāmies ekskursijā uz Igauniju. raudzīt, kā tad dzīvo un, ko piedāvā ziemeļu "brāļi", kas ir it kā lēnāki par mums latviešiem, un mēs par viņiem anekdotēs uzjautrināmies.
Pēc redzētā un piedzīvotā - jocīgi mēs latvieši, jo mums no igauņiem ir daudz, ko mācīties.
Ceļojuma pirmā pieturvieta - Munameģis.
Vējš, sniegs, lietus. Bet kāpām vien augšā.
Stāvot Munameģi domāju, vai igauņi vispār zin, ko latvietim nozīmē atbraukt uz Munameģi.
Mums pabūt Munameģi ir tāds kā latvieša nacionālais lepnums ;-) Viss bija ciet, tāpēc tikai nedaudz pastaigājām apkārt un tad devāmies tālāk ceļā...
Spēļu ala bērniem, kur iespēja spēlēties ar dažādiem ledus laikmeta dzīvniekiem, skatīties atbilstošas multfilmas, spēlēties smiltīs - rokot ārā kaulus - un "zīmēt" uz alu sienām...
Un, ja muzejos nekur nedrīkst pieskarties, tad šeit viss ir otrādi, jo vairāk pieskarsies, jo vairāk uzzināsi, ieraudzīsi, dzirdēsi, sajutīsi. Interaktīvi, iespaidīgi un aizraujoši.
Nākošais, kur pabijām - Tartu Sv. Pāvila ev.lut.baznīcā. Ļoti interesants altāra krusts.
Savdabīga sajūta bija pagrabā, kur iekārtota moderna kapsēta. Vienā skapītī var ievietot 5-7 urnas.
Un ceļojumu noslēdzām Tartu zinātnes centrā AHHAA!
Informācija visur pieejama igauņu, angļu, krievu un latviešu valodā. Nu šeit ir ko redzēt. Darboties, izzināt un uzzināt. Un, ja plānojat doties ceļojumā, tad iesaku savlaicīgi pieteikt ieejai planetārijā (jāmaksā gan papildus ieejas maksai, bet ir to vērts). Visideālāk protams, ja stāsta latviešu valodā. Mums bija paredzēta krievu valoda, bet tā kā grupā bijām visi latvieši, tad tikām arī pie stāstījuma latviešu valodā. Iespaidīgi!!! Haralds vienā brīdī man teica: "Mammīt, lidojam atpakaļ uz Zemi, es vairs negribu tālāk zvaigznēs!"
Bet tagad pavisam maza daļa no tā, ko redzējām un izdzīvojām, jo darbojāmies kopā ar puikām, lai šoreiz mazāk tiek fotoaparātam un vairāk bērniem un pašiem ;-)
No maza bērna skatupunkta...
Mēs šo nosaucām par "Jāņa Kristītāja galdu"...
Puiku favorīts - ūdens, bumbas, santehnika, fizikas likumi utt..
Šeit sākām un šeit arī pabeidzām, jo tik ļoti viņiem patika...
Un tik forši, ka padomāts, lai bērni neizmirkst - katrs sev var paņemt krāsainu un dzīvespriecīgu lietus mētelīti...
Mūsu ar Kasparu favorīts - "dancojoši mazi magnētiski spurainīši"...
iespēja pasēdēt un sajusties kā "vilciņam"...
Tik bagātīga un interesanta diena!
Visu nepaspējām izmēģināt, tāpēc ir vērts atgriezties vēlreiz Tartu. Un arī būtu jāapskata bērnu zinātnes centrs Zinoo tepat Latvijā - Cēsīs.
Elīna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru