Ziemas pikniks

Pēc Ziemassvētku krāsainā virpuļa, Jaunā gada sagaidīšanas un  slimošanas -  janvārī ir arī mūsu svētki - tātad dzimšanas dienas. 

Taču šogad biju tik nogurusi, ka nevēlējos neko. Un pašai palika bail! Ir taču jāsvin katra diena, bet nebij spēka. Prieks bij satikt savu māšeli - vienkārši būt kopā... Tikai... Atkal kādu laiciņu nevarēšu viņu samīļot, izdzert kopā tēju un pačalot zem segas... Nekas... Gaidīšu atkal Tevi māsiņ.... 

Un tad vēl vakardien spēku un dzīvesprieku man atgrieza dabas skaistums. Pilnīgi jutu - ka tieku uzlādēta kā lādējāmā baterija. Caur sala kodieniem degungalā un neparakstāmi skaisto skatu jutu - dzīvot ir skaisti!!! Un kopā būšana... Nu tā bez steigas... Bez - jāpaspēj, jāpspēj, jāpaspēj... 

Bez plānošanas un domāšnas - izdevās tik skaista diena. Un mamma saka, ka arī tieši pirms 31 gada esot bijusi tikpat skaista diena - zilas debesis, apsarmojuši koki un spīdējusi saulītes. Es esmu ziemas bērns! 

Tik skaistā dienā ir jādodas ārā... Tāpēc nolēmām, ka dosimies uz mežu... Ziemas piknikā... 

Un esot atkal mežā un kurinot ugusnkuru atcerējāmies, ka ziemas pikniks mums bija arī tieši pirms gada - mūsu dzimšanas dienu svētdiena... Nu jau sāk veidoties kā forša ziemas tradīcija...

Nu tā mums gāja šogad... 

Esam nonākuši līdz mūsu piknika vietai... 

 Galdiņ klājies...

 

Ugunskurs... 

 Izstaigājamies pa mežu, lai apskatītu lielus un mazus brīnumus - izgāzušās priedes, zaķu pēdas, pavisam maziņās, maziņas pēdiņas... Bērni izložņā un izkāpelējas... Izdauzās pa sniegu uz nebēdu...

 Un pēc pastaigas - kas var būt labāks par šo.... Uz maizītes tiek uzlikat virsū silta gaļa, pa virsu ķiploka šķēlīte un klāt silta termoss tēja (tā puikām šķiet īpaši garda un laba)... Visi ēdam, kā būtu nostrādājušies ne pa jokam...

 

Mājās atgriežamies patīkami noguruši, sārtiem vaigiem un "uzlādēti ar pozitīvām emocijām" jaunajai darba nedēļai... 

Un "Skaties dabā"

1. decembris

 13. janvāris

Elīna