Pa meža zvēru pēdām...

Naktīs līdz pat -20 C, bet dienā saulīte silda tik reibinoši un silti... 

Haralds savā vārda dienā gaidīja ciemos savus bērnudārza draugus... 
Lai kopā piknikotu mežā un meklētu dažādas meža zvēru pēdas... 
Pirms tam sagatavoju izdales materiālus, kādas tad sniegā varētu izskatīties zvēru pēdas. 
Un tad jau, kad zinātkārā  un draudzīgā kompānija bija sapulcējusies,  svinības varēja sākties... 

Pieci "runči" centās "ar ast" sagādāt malku...

Apkārtējos kokos sasējām krāsainas lentītes.

 Puikas sadalījām divās komandās un pēc tam viņi centās, kurš ātrāk un vairāk atnesīs lentītes. 

Šajā vecumā tik grūti ir zaudēt, bet vienmēr kāds uzvar, kāds zaudē. Svarīgi iemācīties priecāties par pašu procesu.

Un puikas atrada ne tikai zaķu, lapsu, vilku, lūšu, bebru pēdas, bet arī lauvas un dinozaura pēdu nospiedumus. Un pat uzkalniņu, kur noteikti gulēja ziemas miegu pats lācis. Bērni ir tik radoši, ar patiesu prieku un ticību.

Un pēc pēdu ekspedīcijas viss tik labi garšo. Gan tēja no termosa, gan grauzdiņi. 

Un, tad, kad slapjās zeķes, cimdi ir uz radiatora.

Puikas mēģina katram zvēriņam atast viņa pēdu nospiedumus...

 Piepildīts laiks - kopā pavadīts laiks, kopēji smiekli, draudzīgi skrējieni. Un tik labi, ka ir draugi... 

Elīna