svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Trīs sivēntiņi...

Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi:
Nifs-nifs, Nafs-nafs, nufs-nufs.
 Katru dienu sivēni pļavā rotaļājās.
Un vienā dienā Nuf - nufs teica:
Nifs-nifs: "Kļūst auksti, laiks celt māju."
Nafs-nafs un Nufs-nufs atbildēta:  "Vēl pietiks laika."

Palika auksti. Sāka līt lietus.

Nafs-nafs teica: "Laiks mums celt māju."
Nufs-nufs atbildēja:  "Jā laiks gan."
Nifs-nifs uzcēla  salmu mājiņu...
Bet Naf-nafs no skaliņiem un žagariņiem...
Tad, kad mājiņas ir uzceltas, jaunākie sivēntiņi turpina  draiskoties, rotaļāties un dziedāt: 
"Mēs no vilka nebaidāmies... "
Un vilks atnāca... Jo bija taču izsalcis... 
Nif-nifs iebēga savā salmu mājelīte... 
Vilks teica: "Laid mani iekšā!"
Nif-nifs atbildēja: "Nē nelaidīšu!"
Vilks: "Nu tad es Tavu mājiņu aizpūtīšu!"
Un vilks pūta... Un mājiņa juka un bruka... 
Kamēr vilks pūta, sivēntiņs, cik vien ātri varēja, skrēja pie brāļa Naf-nafa uz žagaru būdiņu...
 Bet arī šeit vilks pēc maza brītiņa bija klāt. Jo nu jau viņš bija dubulti izsalcis... 
Un vilks atkal pūta... pūta un pūta... Un arī šī mājiņa sāka brukt... 
Nu sivēntiņi skrēja pie vecākā barāļa Nuf-nufa...
Kas visas vasaras garuma lēni, bet pamatīgi bija uzmūrējis kārtīgu māju... 
 Nu šajā mājā brāļi bija drošbā... 
Jo... Lai kā arī vilks pūlējās... Pūta... Dusmojās... Un velreiz pūta...
Centās visdažādakajos veidos mājā tikt... 
Viņam tas neizdevās...
Vilks saprata, ka šo māju viņam neizdosies sabrucināt un devās prom... 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru