Ar pirmās Adventa svecītes iedegšanu un 1. decembri ir sācies jauns mēnesis, jauns posms... Visiem novēlu, lai šis laiks ir gaišāks, priecīgāks, mīļāks un veiksmīgāks... Ikdienu izdzīvot tik tiešām ar ticību, cerību un mīlestību. Lai sirdī miers un prieks, sagaidot Kristus dzimšanas svētkus - Ziemassvētkus...
Novembris tik tiešām bij pārdomu, skumju mēnesis. Grūti pat aprakstīt un izteikt visas tās sajūtas un domas, kas pēdējās divas nedēļas ir izdomātas un izsāpētas...
Tāpēc pašā skumjākajā nedēļas nogalē kopā ar bērniem devāmies uz mežu - izstaigāties, projām no TV, interneta, ziņām... Un klausījāmies, kā strādā dzenis... Un sagriezām priežu skujas. Un smaržoja... Smaržoja pēc miera un mīlestības... Pēc gaismas, kas uzvar tumsu...
Pēdejo novembra nedēļu kopā rūpējām Adventa vanadziņus - pašiem, bērnudārzam, klasītei un abām vecmammām. Jo gribējās iepriecināt un domāt gaišas domas...
Šogad sanāca tādi krāsaini un dzīvespriecīgi. Kā karameles...
Puikas man palīdzēja - tina, šķiroja, izvēlējas krāsas un līmējām...
Mūsu šī gada vainadziņi...
Iedvesmojoties no Adventa vainaga un sveču gaismiņas, tapa arī apsveikumu kartiņas...
Gaišu gaidīšanas laiku, Brīnumu gaidot...
Elīna
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru