Ir svētdiena... Visi pieci esam mājās, aizvadīta mūsu 30 gadu ballīte. Tāds mazs sagurums.
Bet tad mums tiek dota izvēle, turpinām gulšņāt un dzīvoties pa mājām,skatoties televizoru, vai arī dodamies visi ārā.
Beidzot taču ārā ir sniegs!
Un tā mēs pamazām visi meklējam savus kombinzonus, ausaines un siltus cimdus, lai visi kopā dotos uz mežu.
Līdzi paņemu maizes šķēlītes, desas gabaliņu un skaliņus, papīru un sērkociņus.
Bet mans mīļais vīrs saka, ka mēģinās sakurt ugunskuru ar to, kas ir atrodams mežā.
Bet es tā pat masiņā atstājus sausus skaliņus, un papīru ;-)
Un tā nu mēs visi kopā dodamies uz mežu!
Kaspars kopā ar puikām meklē nolūzušu koku, ko salauza mazos gabaliņos, bērza tāsis un vietu ugunskuram.
Un mācot pacietību puikām, kā arī man, pēc laiciņa mums jau kurās savs ugunskuriņš.
kamēr puikas darbojas ap ugusnkuru, mazākais brīnumiņš vēl čuč turpat līdzās lauku ratiņos, es dodos mežā paskatīties, kādi dabas brīnumi tur ir sastopami. Diena nav saulaina, un jau pamazām sāk satumst.
Gaidot, kad kārtīgi iekursies mūsu ugunskurs (jo mēs taču mācāmies pacietību, un sausie skaliņi un papīrs joprojām ir maisiņā), mēs kopā parūpējamies par to, lai mums apkārt ir daudz sniega eņģeļu.
Turpat līdzās ir grāvs, kurai pāri ir nogāzusies sausa priede. Puikas mēģina pārvarēt šķēršļus un šķērsot grāvi rāpojot pāri priedei. Nu tik ir prieki un sniegs put pa gaisu.
Un vēl tiek izspēlēti mednieki. Brīžiem mēs esam alņi, brīžiem mednieki vai vilki.
Hi! Tiek sagatavoti iesmi un desiņas un "ķēģeļu" maizīte var sāk sildīties ugunskura liesmiņās.
Kas gan var būt labāks par šo...
Slapjiem cimdiem, pilniem vēderiem ;-), patīkami noguši un smaidīgi atgtriežamies mājās.
Mums bija dota izvēle, un mēs izvēlējāmies laiku pavadīt kopā, nesadalot savu uzmanību starp televizoru, datoru, ledusskapi un gultu. Un puikas tik daudz varēja mācīties no sava tēta.
P.s. Lieki piebilst, ka maisiņš ar sausajiem skaliņiem un papīriem tika atvest atpakaļ mājās.
Izbaudiet ziemu arī Jūs! Sniegoti un forši!!!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru