Turpinot realizēt
KNHM
fonda
atbalstīto projektu „Maziņš esmu es, liels izaugšu es”!
tapa pasaka "Zvēri un abru taisītājs".
Reiz dzīvoja viens vecs vīriņš, abru taisītājs.
Viņam
pietrūka maizes, kā jau daždien veciem, kas pelnīt daudz nespēj.
Bet kaimiņa
saimnieks sacīja: "Uztaisi man jaunu abru, tad maizi iedošu!"
Labi!
Vīriņš uztaisīja prāvu, prāvu
abru, un nesa uz kaimiņiem.
Bet tai dienā bij briesmīgi karsts laiks un
nesamais smags, spēka maz, nabadziņš, jāsaka, piepūlējies galā. Par laimi
gadījās ozolu mežs, kur dzestrā ēnā varēja atšauties. Tā nu viņš apsēžas,
noslauka sviedrus un iesāk domāt: "Vai nebūtu gudrāki tepat brītiņu
pagulēt?"
Jā, būs gan! Un tūliņ nolikās
garšļauku, bet abru drošības dēļ uzvilka sev virsū par apsegu.
Te, pēc maza
laiciņa, atskries zaķis, nosēdīsies uz abras un brīnīsies: "Tavu jauku
galdiņu, bet nekā nav virsū!"
Pa brītiņam vēl attecēs ir lapsa, nosēdās uz
abras, zaķim blakus, un brīnījās: "Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav
virsū!"
Pa brītiņam atskrēja arī vilks, nosēdās uz abras, lapsai blakus,
un brīnījās: "Tavu jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!"
Pa brītiņam
atnāca vēl lācis, notupās uz abras, vilkam blakus, un brīnījās: "Tavu
jauku galdiņu, bet nekā nav virsū!"
Nu sēdēja, sēdēja visi, beidzot sāka
pārrunāt: "Ko tā velti sēdēsim, paraudzīsim maltīti."
Lācis sacīja:
"Zinu mežā brangu biškoku, to es atnesīšu!"
Vilks.sacīja: "Zinu
kaimiņa kūtī treknu aunu, to es atnesīšu!"
Lapsa sacīja: "Zinu brangu
zostēviņu, to es atnesīšu!"
Zaķis iesaucās: "Zinu kaimiņa dārzā
brangu kāpostu galviņu, to es atnesīšu!"
Visi aizgāja, katrs pēc sava medījuma.
Ne visai ilgi, jau
lācis atstiepa stropu un nosvieda uz abru, ka nobraukšķēja vien,
tad nāca vilks ar aunu,
lapsa
ar zostēviņu
un beidzot zaķis ar kāpostu galviņu.
Nu draugi mielojās.
Bet
vecais abru taisītājs apakš abras pašu laiku pagriezās uz otriem sāniem,
abra
pakustējās un lācis tūliņ iesaucās: "Ā! kas to galdu kustina?"
Bet vairāk
neko un tā ēda atkal.
Pa brītiņam vecais atkal pakustināja
abru, vilks iesaucās: "Ā! kas to galdu kustina?" bet vairāk neko un
tā ēda atkal.
Pa brītiņam vecais atkal pakustināja abru, lapsa iesaucās:
"Ā! kas to galdu kustina?" bet vairāk neko un tā ēda atkal.
Pa
brītiņam vecais labi dikti pakustināja abru - zaķis iesaucās: "Ā! kas to
galdu kustina?" — "Te vairs nav labi, bēgsim!"
Un tā aizbēga arī visi, katrs uz
savu pusi, bet vecajam abru taisītājam palika medus, gaļa, kāposti. Par abru
tas vēl dabūja no kaimiņa maizi un nu bij pārtikas vecam vīram pa pilnam.
Roku lelles - Elīna un Rudīte
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru