Vienmēr gribētos siltāk, saulaināk, garšīgāk, košāk utt.
Bet ir...
Vasara ir īstais laiks - atpūsties, smelties, uzsmaidīt un pamēģināt....
Izgaršot un baudīt...
Saldējumu, ogas, salātus utt...
Ne tikai ravēt, bet arī nepacietīgi gaidīt...
Pirmo burkānu no sava dārza, pirmos kartupelīšus, kas nokaisīti ar tikko sakapātām dillītēm... Gurķīšus... tas nekas, ka tikko aizmetušies - tiek jau nokļūst kādā mazā vēderā...
Vasara ir īstais laiks sagaidīt ciemos kādu, kas sen nav redzēts un samīļots...
Vasarā droši var eksperimentēt smilšu kastē un uzcelt īstu "štābiku"...
Un smieties...
Un brist pa peļķēm...
Un atkal ēst ogas pilnus punčus...
Pabūt mežā, dārzā, pļavā...
Un atrast prieku...
Starp tikko uzziedējušu rozīti un lilliju, starp zemenēm dobē un jāņogu krūmā...
Starp burkāniem un melenēm...
Naksnīgās pastaigās kopā ar ģimeni...
Satikt draugus, paziņas...
Futbola ballītē...
Bobikā, zirga mugurā, braucot ar velosipēdu...
Būt kopā... Atrast laiku... Attiecībām ir vajadzīgs laiks... Un nevar tā - kaut kad vēlāk... Vajag tagad un uzreiz... Jo vēlāk var būt par vēlu...
Samīļot vecmāmiņu un uzsmaidīt māsai, kaut reizēm caur asarām...
Samīļot un pateikt Dievam paldies! Paldies par tik daudzām lietām. Jo mūsu bagātība ir mums līdzās...
Tikai svarīgi laikus apstāties un ieraudzīt...
Un samīļot... Un uzsmaidīt...
Un rast iedvesmu...
Ziedos, ogās, lietū, saulē un zibenī...
Vasarā manos darbos ziedi - matos, matos un matos...
Un, kad tad, ja ne tagad!
Un ne tikai mazajām princesēm, bet arī lielajām Dieva princesēm...
Pušķojamies, rotājamies, esam skaistas un īpašas, jo mēs tādas esam!
Elīna
