Rāda ziņas ar etiķeti Kopā būšana. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Kopā būšana. Rādīt visas ziņas

otrdiena, 2014. gada 29. aprīlis

Ziema-Vasara

Kur pavasaris? 
Tik ātri...
 Bet, lai teiktu, ka bija ziema?! 
Vēl nav maijs, bet pienenes, ķirši un tulpes zied! 
Tik sauss, ka viss put un mašīnas, kurpes, trotuārs utt. - dzeltenzaļš... 
Bet tā jau ir - katru gadu ar savu pārsteigumu un dabai ir savi likumi un pārsteigumi mums. 
Jau kūko dzeguze... 
Mēs ļoti gaidām pērkonu, lai var sākt skriet ar basām kājām, kaut gan zeme nemaz vēl tik silta nav. Un ir tāds mānīgs laiks... 
Šķiet pēc saulītē jauki pavadītas dienas tik jauki vakarā būtu nopeldēties... 
Bet vēl jau par aukstu, par ātru... 
Sājūta, ka viss notiek stipri par ātru... 
Mēs visi tik ļoti kaut kur steidzamies... 
Un arī sirdsdarbiņiem paliek arvien mazāk un mazāk laika...
Sienāzītis - PII "Sienāzītim"!!!
 Un Cālī 2014 Balvos mans mazais "Vinnijs Pūks" tik sirsnīgi iepriecināja mūs visus.
 Un Lieldienas!... 
Kristus ir augšāmcēlies!!! 
Patiesi augšāmcēlies... 
Neliels ieskats, kā mēs izdzīvojām šos svētkus šogad... 
Ceturdien dalījos Armanda bērnudārza grupiņā kā var nokrāsot olas zīda kaklasaitēs, kā arī kopā krāsojām un rotājām bērzu zarus... 
Māmiņu kopdarbs... 
Un radošajā darbnīcā piedalijās ar viens tētis - lūk kāda viņam izdevās nokrāsot Lieldienu olu... 
Un šajās Lieldienās es dzirdēju, kāpēc tad mēs krāsojam olas, arī kristieši. 
Ola jau vispār brīnišķīgi simbolizē Trīsvienīgu Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!
Kas ir viens vesels!  Bet svarīgs un būtisks arī katrs pats par sevi, bet pilnīgs - Trīsvienīgs. 
Tāpat kā ola - čaumala, baltums, dzeltenums. Katra daļa vērtīga pati par sevi, bet tikai kopumā - pilnīgā, dzīvību nesoša. 
Un kāpēc tad krāsojam olas!!! Kāds ir teicis, Kristus augšāmcelšanās noslēpums ir tikpat neiespējams, cik sarkana ola. Un tajā brīdī esot noticis brīnums - ola palikusi sarkana. 
Bet mēs mājās šogad olas krāsojām gan zīda kaklasaitēs, gan sīpolmizās, gan mellenēs. 
Klāt piesienot zaļumiņus, vizbulītes, nātres un citus sīkus zaļumiņus. 
Lūk rezultāts! 
Un rīts mums sākās ar priecīgu vēsti: 
Kristus ir augšamcēlies! 
Kopīgas brokastis. olu kaujas, Svētku Dievkalpojums, olu cīņas ar vieniem un otriem vecākiem, šūpošanās, ciemošanās, pirmais sezonas pikniks... 
Nu kā jau svētkos!!!
Atrast laiku smaidiem, kopā būšanai un sarunām... 
Sirdssarunām... 
Ar savu otru pusīti, 
ar bērniem,
 ar vecākiem,
ar darba kolēģiem,
 ar draugiem, ar Dievu... 
Un kāds varbūt ir skeptisks pret Dievu un ticību, tad arī šogad arī es izlasīju šādu apstiprinājumu: 
"Izvēloties ticot Dievam, ja arī beigās izrādās kā Viņa nav, es neko neesmu zaudējis. 
Bet, ja es neticu un pašās beigās ieraugu tomēr, ka Viņš ir - es esmu pazaudējis visu... "
Svētīgu šo laiku!!!
Elīna

otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Mūsu Latvijas nedēļa...

11. novembrī kopā ar puikām devāmies uz vakara jundu "Par gudru un stipru tēvzemi!" 
Visvairāk jau puikām interesēja zemessargi un karavīri. Cītīgi vēroja, kā viņi soļo. Un domāja... un uzdeva jautājumus: "Vai viņi ir bijuši karā? Vai būs karš?"... Un, tas lika domāt arī man, kā arī atbildēt uz viņu jautājumiem... 11. novembrī mēs pieminam visus latviešu karavīrus, kas ir zaudējuši savu dzīvību dažādos karos un sadursmēs... 
Viņi cīnijās par Latviju... Vai mēs to novērtējam?... Vai mēs rīkotos tā pat? 
Vēl ir dzīva paaudze, kas ir redzējusi kara briesmas, bet pamazām arī tā izmirst... 
Šīs atmiņas un stāsti dzīvos mūsu sirdīs tik ilgi, cik ilgi mēs tos atcerēsimies,  cik ilgi mēs stāstīsim tos saviem bērniem... 
Mana vecmamma bija vēl tikai bērns, bet viņā šīs atmiņas ir tik dzīvas! Jo kaut ko tādu jau nevar aizmirst. Karš paņēma viņas tēva, māsas dzīvību, kā arī izpostīja daudzu mīļu cilvēku dzīves gan tuviniekiem, gan draugiem... 
 Un vectēvs ar vecmammu, bērni būdami, dzīvoja kaimiņos. Starp viņu mājām gāja frontes līnija...
Un man bija prieks vakar uzzināt, ko īsti nozīmē, simbolizē pie mūsu krūtīm piespraustās lentītes.
Šīs lentītes simbolizē divus latviešu brāļus, kas karoja katrs savā frontes pusē... Bet abi par Latviju... Par brīvību...
Un, protams, arī to, ka mēs esam par mūsu Latviju...
Un šodien tapa piespraudītes vien man, viena māsai, viena mammai...
Šai nedēļai - Latvijas nedēļai...
Un, ko es atbidēju saviem puikām? Es skatījos uz viņiem un priecājos, ka mums ir dota iespēja dzīvot valstī, kur nav kara briesmu. Un viņiem atbildēju: "Lūgsim Dievu, lai mums nekad nebūtu jāpiedzīvo karš... " Jo apsolīt es viņiem to nevru, bet cerēt mēs varam... 
Mēs esam par gudru un stipru Latviju... 
To arī novēlu visiem... Lai arī kurā pasaules mala Jūs arī būtu... Mēs esam latvieši... Ar pašu skaistāko himnu, karogu, jūru, mežiem... 
Lai Dievs svētī Latviju...
"Par gudru un stipru tēvzemi!" Balvos 11. novembrī:
"Staņislavs"

Elīna

trešdiena, 2013. gada 6. novembris

Novembra smeldze...

Novembris. 
Mēnesis starp krāsainību un baltumu.
 Novembris - vējains, pelēks - pat tumšs un smeldzīgs. It sevišķi šogad... 
Mūsu novembris sākās ar instalācijas "Par dzīvību" atklašanu Balvos, kas liek cilvēkiem apstāties un padomāt... Padomāt par dzīvību... 
Skatos uz saviem bērniem un pateicos Dievam, ka viņi man ir. Ne vienmēr ir viegli, ne vienmēr pietiek spēka, bet esmu laimīga, ka man viņi ir...
2. novembra vakarā pabiju koncertuzvedumā "Ar skatu uz debesīm"... Paldies Jānim Holšteinam-Upmanim par brīnišķīgo mūziku, noskaņu un Imanta Ziedoņa dzejoli "Gods Dievam augstībā":
"Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts!
Es neesmu šai dzīvē maldināts,
bet pats es esmu bijis nomaldījies –
jo savas gribas vien man ceļš bij vijies.
Un, ja es tagad stāvu nesabijies
un augu te kā skaisti stādīts stāds, –
gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts!
Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem labs prāts!
Es esmu piedzimis kā skaņa vārdā
un tālāk – latviski – jau nākamajā kārtā.
Kad Nīcā garais sauciens skan vai Bārtā,
es pieceļos, man piecelties liek kāds, –
gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts!
Man jāpastāv! Kas manas lietas kārtos!
Stāv cietumsargs un erceņģelis vārtos.
Viens nelaiž prom, bet otrs – nelaiž iekšā.
Es vēl te pastrādāšu vārtu priekšā.
Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts!
Un, kur tu ej, tev ceļš ir gaismas klāts."

 Paldies arī Janai Babrei-Laimei par Imanta Ziedoņa dzejoļu lasījumiem.  
Pasākums, lai arī ārā lija lietus, bija tumšs un vējains, šķita tāds siltuma un gaismas piepildīts... 

Novembris... Šī gada novembris daudz liek domāt par dzīvību un nāvi... Tik trausla ir šī līnija... Traģiskas ziņas viena pēc otras, kas nonāk pie mums, liek domāt, kāpēc? 
Bet, vai mēs varam atbildēt uz šiem jautājumiem... 
Mūsmājās nesvin Helovīnus, jo šie man pašai škiet tādi tumsas, nakts svētki... 
Un es nevēlos godināt tumsu un mošķus... 
Bet tā pat uz ielas mēs sastopam tēlus, no kuriem bērni un pat es satrūkstos... 

Bet ticībā, ceru, ka drīz nāks gaisma... Tāpēc arvien biežāk domāju par Ziemassvētkiem. Jau pamazām sāku rūpēt sirsnīgas dāvaniņas saviem mīlajiem un jāsāk jau domāt par apsveikumiem. Jo zinu, ka gaida. Tāds niecīgs prieciņš, bet tik patīkams... 

Un novembris, protams, ir Latvijas mēnesis. Un es cenšos saskatīt to labo, kas mums ir... 
Tāpēc ar puikām kopā darbojāmies un uz bērnudārzu kopīgi rūpējām Latvijai dāvanu 95. gados "Mana Latvija... "
 Un šķiet, ka mūsu valstij ir pati skaistākā kontūra un pats, pats... skaistākais karogs pasaule... 
Mums ir pati garšīgākā maizīte.. Balts sniegs un saulainas vasaras... Avenes, zemenes un dzērvenes...
Putni (stārķi, gulbji, zvirbuļi un zīlītes...) un zvēri (alnis, stirnas, mežaruksis un bebrs...)... 
Arī odi un mušas... bet varbūt tas vēl nozīmē, ka nav viss tik ļoti ķīmisks un dabā sterils... 
Jūra un meži... 
Tā ir mūsu Latvija...
Nesīsim gaismu sirdīs... 
Izturēsimies pret citiem tā, kā gribam, lai izturas pret mums... 

Un neaizmirsīsim par atstarotājiem šajā tumšajā laikā.
Sargāsim paši sevi, tad arī Dievs mūs sargās. 

pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs

Makšķernieku ballīte...

Mūsu Haraldam jau 7! 
Un par godu šim svarīgajam7 tika rīkota Makšķernieku ballīte
Pirmkārt - ielūgumi. 
Viesu saraksts  (ko cītīgi uzrakstīja pats gaviļniieks)
jau piestiprināts pie sienas stāvēja vairākus mēnešus.
Kamēr Haralds zīmēja ielūgumus, es darināju medaļas makšķerniekiem...
 Pirmais uzdevums - atpazīt zivis un uzralstīt pašiem zivju nosaukumu.
(Ļoti aktuāli, jo pavisam  drīz 1. klase)
 Un pēc tam zivis tiek "kaltētas" saulītē, lai cītīgi var iepazīt katru zivi un zivs vārdu ;-)
 "Kārdinošās" medaļas
 Brīvos brīžos jāiemēģina un jāizzina visi mūsmājas braucamrīki un puišu privātā zona - vigvams.
 Un, kas tad būtu vasaras dzimšanas diena, bez ūdenspriekiem...
Bērnu sajūsmas spiedzieni un smiekli šķiet bija dzirdami vairāku km attālumā ;-)
 Paldies Lainei par ideju - Balons, balons. Plunkšs!
Brīvprātīgais mēŗkis - tētis. Uh! Kāds azarts un sajūsma...
 Plunkšs!!!
 Pēc izpriecām - pie darba!
Lai makšķerētu ir vajadzīgas makšķeres... 
Makšķerkāti tika meklēti tuvākajās lazdās. Jo lazdas kāti esot izturīgi, ātri izkalst un ir pilnīgi piemēroti, lai kļūtu par pirmās makšķeres pamatkātu!
 Ar aizrautību un pilnu atbildību darbojās visi...
 Noslēgumā - katrs atstāj piederības zīmes savai makšķerei.
Rezultātā 8 jaunas makšķeres...
Svarīgs posms - slieku meklēšana... 
 Un šeit puiši bija tik radoši, izdomas bagāti un vienoti - īsta komanda!
 Un makšķerēšanas prieki var sākties... 
Jautri bija viennozīmīgi!
 Zivs kokā, slieka uz āķa, āķis kreklā, sapinušās makšķeres... Un vardes... Šķiet, ka apjuka ne tikai zivis no 8 makšķerēm, bet pat vardes un mēs. Jo vardēm tik interesanti škita korķa pludiņi, ka par vienu pludiņu cīnijās pat 3 vardes vienlaicīgi. Un zivis bij! Un ne tikai... Lielāko sajūsmu izpelnijās varde uz āķa...
 Un noslēgumā - svētku torte (kurais pa dienu ir pazudis stūris ;-)) visiem makšķerniekiem pa medaļai un jaunai - pašu gatavotai - makšķerei.
 Un vakarā prieks un gandarījums par saviem puikām un viņu draugiem...
Elīna