piektdiena, 2014. gada 7. novembris

Eža kažociņš...

Es nedaudz palīdzēju Armanda bērnudārza grupiņai sagatavoties konkursam "Es no pasakas..."
Mums kopā tapa - Ezis, jo par Ezīti nosaukt būtu nekorekti. Sanāca īsts un ražens Karaļdēls... 
Un tātad "Eža kažociņš"... 
Ezis vēl bez kažociņa... 

Es no pasakas esmu izkāpis

Elīna

piektdiena, 2014. gada 8. augusts

Zirgu būšana...


Mūsmāju šīs vasara piedzīvojums - kopā skatīšanās vecās labās filmas "Kapteini Grantu meklējot". Īsta puiku paradīze - piedzīvojumi, kuģis, indiāņi, kovboji, pasaules apceļošana... 
Ar aizrautību skatāmies gan pieaugušie, gan bērni. 
Un brīnos, cik daudz atceros no bērnībā redzētā... Un vēl tagad dzīvas emocijas, kā baidījos no lielā ērgļa (kas tagad izrādās ir kondors), no cilvēkēdājiem un baismīgā mežoņa...
Un līdz ar filmu arī mūsmājās aktuāla ir kļuvusi ne tikai jau sen iemīļotā pirātu tēma, bet klāt ir nākuši vēl kovboji un indiāņi. Un, ko tad puikām vasarā vēl vajag - peldēšanās, skriešana, loki, bultas un zirgi... Un tā tapa zirgi...
Iedvesmojoties šoreiz no jaunā uzņēmuma KIDDREAMS zirdziņiem
 kopā ar puikām pavisam īsā laiciņā tapa mūsu zirgi... 
Nepieciešamas bija tumšas zeķes (droši vien visās mājās "veļas mašīnai" patīk apēst pa kādai zeķei no katra pāra), siens, koka kāts, filcs, karstā līme un lentīte... 
 Nu un vismaz divas dienas bērnu uzmanība bija veltīta tikai saviem zirgiem... Gan sieti, gan aploki gatavoti, gan vārdi domāti... Vienkārši, bet bērniem tik radoši palīdzēja darboties tālāk... Nemaz nerunājot par kovbojiem un spalvu meklēšanu indiāņiem...
Un sestdien jābrauc īsti zirgi lūkoties... 
Bagātīgu un jauku augustu!!!
Elīna

svētdiena, 2014. gada 15. jūnijs

Pikniks mežā jūnijā...

Tik jauki ir kopā būt... 
Pie datora - tik darba lietas... 
Un ārā, ārā, ārā!!! 
Vagas, dārzs, pļavas, mežs... 
Jāuzņem, jāsasildās, jāsaelpojas vasara!!! 
Un, ja izdodas vēl visiem pieciem kopā!... Un tad šķiet, ka nav jaukākas atpūtas, garšīgākas desiņas kā tās, vakardien ugunskurā ceptas... Un ar mazumiņa piegaršu, bet tāpēc, jo īpaši gardas...
 Pašu būvēts kuģītis, kas cauri bebru sprosiem traucas... 
Un bērnu, kā arī pieaugušo, aizrautība... 
Uh... Baudiet vasaru un smaidiet saulītei!!!
Sviniet vasaru!
Elīna

otrdiena, 2014. gada 29. aprīlis

Ziema-Vasara

Kur pavasaris? 
Tik ātri...
 Bet, lai teiktu, ka bija ziema?! 
Vēl nav maijs, bet pienenes, ķirši un tulpes zied! 
Tik sauss, ka viss put un mašīnas, kurpes, trotuārs utt. - dzeltenzaļš... 
Bet tā jau ir - katru gadu ar savu pārsteigumu un dabai ir savi likumi un pārsteigumi mums. 
Jau kūko dzeguze... 
Mēs ļoti gaidām pērkonu, lai var sākt skriet ar basām kājām, kaut gan zeme nemaz vēl tik silta nav. Un ir tāds mānīgs laiks... 
Šķiet pēc saulītē jauki pavadītas dienas tik jauki vakarā būtu nopeldēties... 
Bet vēl jau par aukstu, par ātru... 
Sājūta, ka viss notiek stipri par ātru... 
Mēs visi tik ļoti kaut kur steidzamies... 
Un arī sirdsdarbiņiem paliek arvien mazāk un mazāk laika...
Sienāzītis - PII "Sienāzītim"!!!
 Un Cālī 2014 Balvos mans mazais "Vinnijs Pūks" tik sirsnīgi iepriecināja mūs visus.
 Un Lieldienas!... 
Kristus ir augšāmcēlies!!! 
Patiesi augšāmcēlies... 
Neliels ieskats, kā mēs izdzīvojām šos svētkus šogad... 
Ceturdien dalījos Armanda bērnudārza grupiņā kā var nokrāsot olas zīda kaklasaitēs, kā arī kopā krāsojām un rotājām bērzu zarus... 
Māmiņu kopdarbs... 
Un radošajā darbnīcā piedalijās ar viens tētis - lūk kāda viņam izdevās nokrāsot Lieldienu olu... 
Un šajās Lieldienās es dzirdēju, kāpēc tad mēs krāsojam olas, arī kristieši. 
Ola jau vispār brīnišķīgi simbolizē Trīsvienīgu Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!
Kas ir viens vesels!  Bet svarīgs un būtisks arī katrs pats par sevi, bet pilnīgs - Trīsvienīgs. 
Tāpat kā ola - čaumala, baltums, dzeltenums. Katra daļa vērtīga pati par sevi, bet tikai kopumā - pilnīgā, dzīvību nesoša. 
Un kāpēc tad krāsojam olas!!! Kāds ir teicis, Kristus augšāmcelšanās noslēpums ir tikpat neiespējams, cik sarkana ola. Un tajā brīdī esot noticis brīnums - ola palikusi sarkana. 
Bet mēs mājās šogad olas krāsojām gan zīda kaklasaitēs, gan sīpolmizās, gan mellenēs. 
Klāt piesienot zaļumiņus, vizbulītes, nātres un citus sīkus zaļumiņus. 
Lūk rezultāts! 
Un rīts mums sākās ar priecīgu vēsti: 
Kristus ir augšamcēlies! 
Kopīgas brokastis. olu kaujas, Svētku Dievkalpojums, olu cīņas ar vieniem un otriem vecākiem, šūpošanās, ciemošanās, pirmais sezonas pikniks... 
Nu kā jau svētkos!!!
Atrast laiku smaidiem, kopā būšanai un sarunām... 
Sirdssarunām... 
Ar savu otru pusīti, 
ar bērniem,
 ar vecākiem,
ar darba kolēģiem,
 ar draugiem, ar Dievu... 
Un kāds varbūt ir skeptisks pret Dievu un ticību, tad arī šogad arī es izlasīju šādu apstiprinājumu: 
"Izvēloties ticot Dievam, ja arī beigās izrādās kā Viņa nav, es neko neesmu zaudējis. 
Bet, ja es neticu un pašās beigās ieraugu tomēr, ka Viņš ir - es esmu pazaudējis visu... "
Svētīgu šo laiku!!!
Elīna

otrdiena, 2014. gada 1. aprīlis

Kaķēni...

Tik nemanāmi ātri paskrēja marts...
Putni čivina, atgriezušies stārķi un gulbji. Sniegpulkstenītes jau pārzied un jau pamazām uzsmaida vizbulītes. 
Dzeram bērzu sulas... 
Un elpojam PAVASARI! 
Svētdien aizbraucām uz mežu (pamodušās ir arī ērces, tāpēc jābūt uzmanīgiem) un savā iemīļotajā vietā maisā salasijām citu atstātās pudeles un papīrus. 
Un domāju... 
Cilvēks nopērk veikalā alus pudeli ar korķīti, kur uzzīmēts alnis, kas attēlots kā meža karalis, atbrauc uz mežu - izdzer savu alu un turpat arī visu atstāj... 
Vai tad ir tik grūti salikt atpakaļ maisiņā uz pēc tam izmest atkritumu urnā... 
Bet cenšamies saviem bērniem mācīt, ka jārūpējās par vidi sev apkārt... 


Bet marts bija arī kaķu mēnesis.  Un kaķi tapa arī mūsmājās... ;-) 
Prototipi - mūsu mājas kaķi- Mince un Poga (jeb Kvēpiņš)
Uzdevums, lai bērnudārzā var spēlēt izrādi "Trīs kaķēni"
Tātad kaķēni - balti, pelēki un melni:
 Un pavasarī mostas arī vardītes...
Možu pavasari... 
Elīna