Kur pavasaris?
Tik ātri...
Bet, lai teiktu, ka bija ziema?!
Vēl nav maijs, bet pienenes, ķirši un tulpes zied!
Tik sauss, ka viss put un mašīnas, kurpes, trotuārs utt. - dzeltenzaļš...
Bet tā jau ir - katru gadu ar savu pārsteigumu un dabai ir savi likumi un pārsteigumi mums.
Jau kūko dzeguze...
Mēs ļoti gaidām pērkonu, lai var sākt skriet ar basām kājām, kaut gan zeme nemaz vēl tik silta nav. Un ir tāds mānīgs laiks...
Šķiet pēc saulītē jauki pavadītas dienas tik jauki vakarā būtu nopeldēties...
Bet vēl jau par aukstu, par ātru...
Sājūta, ka viss notiek stipri par ātru...
Mēs visi tik ļoti kaut kur steidzamies...
Un arī sirdsdarbiņiem paliek arvien mazāk un mazāk laika...
Sienāzītis - PII "Sienāzītim"!!!
Un Cālī 2014 Balvos mans mazais "Vinnijs Pūks" tik sirsnīgi iepriecināja mūs visus.
Un Lieldienas!...
Kristus ir augšāmcēlies!!!
Patiesi augšāmcēlies...
Neliels ieskats, kā mēs izdzīvojām šos svētkus šogad...
Ceturdien dalījos Armanda bērnudārza grupiņā kā var nokrāsot olas zīda kaklasaitēs, kā arī kopā krāsojām un rotājām bērzu zarus...
Māmiņu kopdarbs...
Un radošajā darbnīcā piedalijās ar viens tētis - lūk kāda viņam izdevās nokrāsot Lieldienu olu...
Un šajās Lieldienās es dzirdēju, kāpēc tad mēs krāsojam olas, arī kristieši.
Ola jau vispār brīnišķīgi simbolizē Trīsvienīgu Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!
Kas ir viens vesels! Bet svarīgs un būtisks arī katrs pats par sevi, bet pilnīgs - Trīsvienīgs.
Tāpat kā ola - čaumala, baltums, dzeltenums. Katra daļa vērtīga pati par sevi, bet tikai kopumā - pilnīgā, dzīvību nesoša.
Un kāpēc tad krāsojam olas!!! Kāds ir teicis, Kristus augšāmcelšanās noslēpums ir tikpat neiespējams, cik sarkana ola. Un tajā brīdī esot noticis brīnums - ola palikusi sarkana.
Bet mēs mājās šogad olas krāsojām gan zīda kaklasaitēs, gan sīpolmizās, gan mellenēs.
Klāt piesienot zaļumiņus, vizbulītes, nātres un citus sīkus zaļumiņus.
Lūk rezultāts!
Kristus ir augšamcēlies!
Kopīgas brokastis. olu kaujas, Svētku Dievkalpojums, olu cīņas ar vieniem un otriem vecākiem, šūpošanās, ciemošanās, pirmais sezonas pikniks...
Nu kā jau svētkos!!!
Atrast laiku smaidiem, kopā būšanai un sarunām...
Sirdssarunām...
Ar savu otru pusīti,
ar bērniem,
ar vecākiem,
ar darba kolēģiem,
ar draugiem, ar Dievu...
Un kāds varbūt ir skeptisks pret Dievu un ticību, tad arī šogad arī es izlasīju šādu apstiprinājumu:
"Izvēloties ticot Dievam, ja arī beigās izrādās kā Viņa nav, es neko neesmu zaudējis.
Bet, ja es neticu un pašās beigās ieraugu tomēr, ka Viņš ir - es esmu pazaudējis visu... "
Svētīgu šo laiku!!!
Elīna
