Ēnu spēles...

Līdzīgu komplektu redzēju kādā bērnu veikalā Francijā pa 16 eiro. 

Uh... Nodomāju... 

Tur taču nav nekā sarežģīta, bet forša gan... 

Un tā atgriežoties mājās tapa kaut kas līdzīgs, tikai daudz lētāk un ar daudz vairāk tēliem... 

Nepieciešams: papīrs - balts, melns, koka irbulīši. līme, šķēres un kāds gabals balta auduma. 

Nēesmu izcila māksliniece, tāpēc atradu  googlē dažādus dzīvniekus, izprintēju un vienu pusi uzlīmēju uz tumšāka kartona.

 Ar karsto līmi pielīmēju koka irbulīšus, pims tam nogriežot irbulīšiem aso galu.

 

Un sanāca vēl labāk, jo bērns vienā pusē labi redz, kas tas ir par dzīvnieku...

 Un vēl var pats izkrāsot... 

 

Ēnu teātris var sākties.

 Lielāks, mazāks...

 Un bērni min, kas tas ir par dzīvnieku. 

Un labprāt teātri rāda paši. 

Teātrī var satikties dinozaurs ar govi...

 Zirgs...

 Mūsmājās joprojam dinozauru laikmets. 

Eduards atradīšot dinozauru kaulus visā apaļajā pasaulē...

Un šeit, kur iedvesmoties ēnu spēlēm... 

Jauku ēnošanos arī jūsmājās!!!

Elīna

Trīs sivēntiņi...

Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi:

Nifs-nifs, Nafs-nafs, nufs-nufs.

 Katru dienu sivēni pļavā rotaļājās.

 

Un vienā dienā Nuf - nufs teica:

Nifs-nifs: "Kļūst auksti, laiks celt māju."

Nafs-nafs un Nufs-nufs atbildēta:  "Vēl pietiks laika."

Palika auksti. Sāka līt lietus.

Nafs-nafs teica: "Laiks mums celt māju."

Nufs-nufs atbildēja:  "Jā laiks gan."

Nifs-nifs uzcēla  salmu mājiņu...

Bet Naf-nafs no skaliņiem un žagariņiem...

Tad, kad mājiņas ir uzceltas, jaunākie sivēntiņi turpina  draiskoties, rotaļāties un dziedāt: 

"Mēs no vilka nebaidāmies... "

Un vilks atnāca... Jo bija taču izsalcis... 

Nif-nifs iebēga savā salmu mājelīte... 

Vilks teica: "Laid mani iekšā!"

Nif-nifs atbildēja: "Nē nelaidīšu!"

Vilks: "Nu tad es Tavu mājiņu aizpūtīšu!"

Un vilks pūta... Un mājiņa juka un bruka... 

Kamēr vilks pūta, sivēntiņs, cik vien ātri varēja, skrēja pie brāļa Naf-nafa uz žagaru būdiņu...

 Bet arī šeit vilks pēc maza brītiņa bija klāt. Jo nu jau viņš bija dubulti izsalcis... 

Un vilks atkal pūta... pūta un pūta... Un arī šī mājiņa sāka brukt... 

Nu sivēntiņi skrēja pie vecākā barāļa Nuf-nufa...

Kas visas vasaras garuma lēni, bet pamatīgi bija uzmūrējis kārtīgu māju... 

 Nu šajā mājā brāļi bija drošbā... 

Jo... Lai kā arī vilks pūlējās... Pūta... Dusmojās... Un velreiz pūta...

Centās visdažādakajos veidos mājā tikt... 

Viņam tas neizdevās...

Vilks saprata, ka šo māju viņam neizdosies sabrucināt un devās prom...