Rotāšanās...

Vakaros, kad skatijāmies "Dziedošās 'ģimenes" un "O kartes skatuvi", reizēm darbojos un gatavoju mazas dāvaniņas Ziemassvētkiem. Kādam tika eglīšu rotājums, kāds cits atkal varēs rotāties pats! 

Eglīšu bumbuļi...

Manām māsiņām, lai rotājas. Piespraudi var arī piestiprināt pie matu stīpiņas, un būs matu rota.

Lielāki, mazāki, dažadās krāsa. Divkārši un trīskārši. Ļoti ceru, ka iepriecināju savus mīļos un kādai eglītei šogad tika jauna rota!

Rūķīši un sniegpārsliņas...

Nu jau finiša traisnē pirms Ziemassvētkiem, bet vēl tik daudz darbiņu, tāpēc arī pēdējās dienās klusums manā blogā. Pamazām rakstu apsveikumus, rūpēju dāvanas un gatavojamies Ziemassvētku eglītes pasākumiem. Tā kā puikas pēdējās trīs nedēļas dzīvoja pa mājām, jo centāmies uzveikt dažādus vīrusus, nācās man ņemt viņus palīgā un ļaut palīdzēt - gatavot man apsveikumus! Lūk, šādi šogad man sanāca:

Uzticot bērniem krāsot, jauki ir vērot, cik rūpīgi viņi strādā, kādas krāsas izvēlās. jau tagad viņiem ir sava krāsu izjūta un stila izjūta. Un viņi vēl nav sabojāti ar standartiem! Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka zīmēja arī mana krustmeitiņa, kurai ir 10 gadi, un viņa jau zīmēja, kā skolā ir iemācīts (un, lai piedod, man Līviņa, bet tas vairs nav interesanti). Bet puikām bija uzdevums zīmēt sniegpārsliņas un krāsot rūķus, lūk kādas krāsas izvēlas mani puikas un formas...

Eduarda krāsainie rūķīši...

Haralda draudzīgie rūķīši...

Sniegpārsliņu putenis...

Eduarda redzējums - sniegpārsliņas...

Haralda darbiņš...

Puikas darbības procesā!

Darbojaties kopā!!!

P.s. Jauku kopā darbošanos un apsveikumus var apskatīt arī šeit: http://www.happy-home.blogspot.com/

Sniegpārsliņas!

Gaidot ziemu un Ziemassvētkus, dzīvojot visi pa māju, jo jau otru nedēļu puikas ir apslimuši, darbojamies un radam... Saprotams, ka man brīvu brīžu ir vēl mazāk, bet tā pat cenšos atrast kādu mazu laiciņu, lai pagatavotu kaut vienu jaunu apsveikumu, kādu dāvaniņu...
Kopā ar puikām griezām un brīnijāmies par sniegpārsliņām... Lielie puikas paši grieza (tātad mācijās darboties ar šķēŗēm, griezt pa līniju), un ar lielu interesi locījā vaļā, lai ieraudzītu kāda tad šoreiz būs izdevusies sniegpārsliņa! Tik jauki bija vērot, kā viņi priecājās un viens otram rādījā, cik skaistas sniegpārsliņas ir sanākušas. Un mēs ar Armandu līdz ar vieņiem... Un tad vēl bija jāatrāda tētim! Tik daudz jauku emociju un redzams darba prieka!
Un tad sniegpārsliņas tika salīmētas logā. Un tagad paskatoties ārā pa logu, mēs redzamm, kā "snieg sniegs" (kaut ārā vēl joprojām  ir zaļa zālīte un stiprs vējš), mēs paši esam radījuši ziemīgu gaisotni mūsmājās, gaidot Ziemassvētkus!
Un tā pat kā dabā - neviena sniegpārsliņa nevar sanākt identiski vienāda! Lūk mūsu sniegpārsliņas:

P.s. iedvesmojāmies no:

http://www.liveinternet.ru/users/domino1808/post134813862

Lai izdodas arī Jums skaistas un baltas sniegpārsliņas!!!

Jauku nedēļu!

Adventa kalendārs

Esmu pabeigusi un tagad varu atrādīt nu jau solīto Adventa kalendāru. Darbiņš veicās ilgāk, nekā es biju iecerējusi, jo vienlaicīgi gatavoju trīs eksemplārus, viens paliks mājās, lai puikas var rotāt eglīti un gaidīt Ziemassvētkus. Pārējie divi eksemplāri tiks nogādāti uz bērnudārza grupiņām, kur iet mani puikas. Lai arī viņu grupiņā jaukāks un krāsaināks gaidīšanas laiks!

Jautrā eglīte 1. decembrī

Un tādai vajadzētu izskatīties 24. decembra vakarā:

Viena mantiņa dienā tiek iekarināta eglīte katru dienu:

Ziemeļbriedis Rūdolfs (kabatiņā pieveienoju arī patiesu stāstu, kā radās ziemeļbriedis Rūdolfs, kāds ir šis stāsts, kāpēc viņš kļuva par Ziemassvētku vecīša briedi)

Kabatiņās paslēpušies arī dažādi uzdevumi, ziemīgas pasakas, mīklas, rotaļas, lai katra diena īpaša un krāsaina, gaidot Ziemassvētkus.

Gaidām Kristus dzimšanas svētkus. Un domājot par Jēzus bērniņa dzimšanas svētkiem, pārdomājam Jēzus otreizējo atnākšanu. Pēdējos laikus.

Lai skaists un īpašs Jums viesiem Adventa laiks!

P.s. Kādā kabatiņā var paslēpt arī kādu garšīgu, saldu pārsteigumu!

Pirmā svecīte aizdegta!

Dievs nāk.
Te nav lietota pagātne – Dievs nāca, ne arī nākotne – Dievs nāks, bet gan tagadne: “Dievs nāk.” Ir runa par nepārtrauktu tagadni, tas ir, par darbību, kas nemitējas: tā notika, notiek un notiks. Ikkatrā brīdī “Dievs nāk”. Darbības vārds “nākt” mums atklāj kaut ko, kas skar pašu Dieva dabu. Tāpēc pasludināt, ka Dievs nāk, nozīmē pasludināt pašu Dievu, izmantojot kādu no Viņa visbūtiskākajām īpašībām: Viņš ir Dievs-kas-nāk.
Advents aicina ticīgos apzināties šo patiesību un atbilstoši rīkoties. Tāpēc dienu, nedēļu un mēnešu ritumā turpina skanēt aicinājums, kas vēstī glābšanu, – mosties! Atceries, ka Dievs nāk! Nevis vakar, nevis rīt, bet gan šodien, šajā brīdī! Vienīgais patiesais Dievs – Ābrahama, Īzāka un Jēkaba Dievs – nav tāds, kas paliek Debesīs un ko neinteresējam ne mēs paši, ne mūsu vēsture. Viņš ir Dievs-kas-nāk. Viņš ir Tēvs, kas nekad nebeidz par mums domāt un, ievērodams vislielāko cieņu pret mūsu brīvību, vēlas mūs satikt un apmeklēt. Viņš vēlas nākt pie mums, iemājot mūsu vidū un palikt pie mums. Dieva nākšanu steidzina Viņa vēlēšanās mūs atbrīvot no ļaunuma un nāves, no visa, kas mums traucē sasniegt patieso laimi. Dievs nāk, lai mūs atpestītu.
Pāvests Benedikts XVI

Zaļā krāsa...

Vārds zaļš ir radies no indoeiropiešu vārda ghel, kas nozīmē "spīdēt" jeb "mirdzēt". Zaļā krāsa simbolizē mieru un harmoniju, at­dzim­šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi. Zaļā krāsa ir cerības, ilgmūžības un nemirstības krāsa.

Arī Advenat laiks ir gaidīšanas, pārdomu un sirds šķīstības laiks, lai mēs patiesi sagatavotos Ziemassvētkiem, kad svinam Jēzus Kristus dzimšanas svētkus.

Bet domājot un svinot Jēzus dzimšanas svētkus, mēs esam aicināti domāt un lūgties par Jēzus otreizējo atnākšanu.... Un tieši šeit arī ir atjaunošanās, atdzimšana, sirds harmonija, ilgas un cerība - cerība par mūžību...

Un, ja es domāju par Adventa laiku, man šķiet, ka šim laikam ļoti piestāv zaļā krāsa, ne tikai klasiskajā vainagā (no priežu skujām), bet arī svecēm un rotājumiem. Un tāpēc šogad mums mājās būs tieši šāds vainadziņš.

Skaistu, mierīgu, sniegotu un mīļu Jums Adventa laiku!



Jau pamazām top...

Paralēli Adventa kalendāru darināšanai, top arī pa kādai Ziemassvētku apsveikuma kartiņai. Protams, ka man ļoti gribētos, lai darbiņi rit ātrāk uz priekšu, bet priecājos arī par to, kas jau ir, jo mājas darbi un puikas prasa laiku sev, protams - nedalītu!
P.s. Un galvenā atziņa šajā laikā, gatavojot apsveikuma kartiņas, svinot un izdzīvojot Latvijas svētku nedēļu, darinot Advenata kalendārus - novembris nemaz nav tik tumšs un drūms, jo sirdī jau tagad ir silti un tā pavisam mājīgi. Foršs ir šogad novembris!
 Un šodien, dodoties uz mežu ar puikām pēc priežu skujām un čiekuriem, jo jaunnedēļ vēl jāsarūpē Adventa vainadziņi,  ievēroju, ka vēl joprojām zied dažas lauku puķes, kaut arī visu dienu peļķēm, dīķim un ūdens vannai ir plāna, caurspīdīga ledus cepurīte! Un tā...

Darbības procesā...

Sniega eņģelis Katrīnai!

Ieskatoties sniegputenī...

Rūķojamies...

Katrs rūķītis meklē savu eglīti - sapušķo arī Tu šogad Ziemassvētku eglīti mežā ar burkāniem, āboliem un citiem gardumiem.

Meklējot savu īsto un vienīgo eglīti:

Lai radoša un feina nedēļa!

Sarkanbaltsarkanais...

Mēs mīlam Latviju. Tāpēc mēs šeit dzīvojam un priecājamies par skaisto dabu, karogu, himnu - lūgšanu (lai arī, protams, jāatzīst, ka ir arī nedaudz skumji, ka mēs latvieši esam tādi, kādi esam, bet mēs ticam un ceram, ka mīlestībā mēs varam būt labāki). Mūsu svētku mazās piezīmes:

• cementējām, špaktalējām, flīzējām, nu jau Latvijas svētku tradicionālo torti mūsmājās - cepumu tori,
• gatavojām paši karodziņus,
• brošiņas,




• lūdzām par savu valsti, ģimeni...

Skaistus svētkus!!! Jo katrs mēs esam valsts. Šodien saku, ka mūsu Latvijā dzīvo nepilni 2 miljoni mazas Latvijas! Mēs esam tie, kas veido mūsu valsti, neaizmirsīsim to, negaidīsim varoņus, vadoņus, bet mīlēsim paši savu zemi, valsti un darīsim visu, lai mūsu dzīve šeit būtu skaistāka un labāka. Un sāksim ar to, ka uzsmaidīsim viens otram biežāk un siltāk...