Viss vienkāršais ir ģeniāls...

Pirmā rudens slimošana. 
Tad, kad trīs pilnās mantu kastes ir jau apnikušas, saproti, cik iepriecinošas bērniem ir vienkāršās lietas. Un tad var spēlēties ne jau stundām, bet jau dienām... 

Pupas mūsmājās topā ir jau vairākas nedēļas... 

Un šeit arī atklājas bērnu radošums un loģiskā domāšana. 

Skaitīt, šķirot, vest, stumt, masēt pēdiņas, izbērt un atkal salasīt (nu šeit gan mammai vairākas reizes ir jāatgādina un jāskubina). 

Tātad Top Nr.1 - PUPAS

Top Nr.2 - Tualetes ruļļi... 

Tie top par torņiem, pirmīdām, siena ruļļiem utt. Tiek vizināti no istabas uz istabu...

Top Nr.3 - papīra pilsēta, mežs un kalni... 

Iedvesmojoties no Made by Joel, (iespēja izpirntēt jau gatavas sagataves) tapa arī mums papīra pilsēta, pirātu kuģis, mežs un lauku vide (zīmējām cilvēkus, mašīnas, kuģi, ezi, puķes, luksoforu utt.).

Klāt mazās mašīnītes no mantu kastes, koka klucīši un var spēlēties... 

Jauku spēlēšanos arī Jums!!!

P.s. Un nav jau tikai tā, ka viņi skaisti spēlējas, pēc tam saliek kastītēs un mierīgi dzīvojas.  

Pa vidu ir "kašķīši" un strīdi. Mantas beigās bieži vien ir izmētātas visās malās. It sevišķi pupas. Pacietība man. 

Grūtības sakārot mantas - puikām. 

Mācīšanās. Paklausība. 

Nav mani bērni super bērni. Bērni kā bērni... 

Domājāms kā lielākā daļa no bērniem... 

Tikai mums reizēm šķiet, ka citi ir tik paklausīgi, pieklājīgi, kārtīgi utt. 

Bet mani puikas ir mani puikas!!! Esmu laimīga, ka viņi man ir, kaut reizēm jūtos nogurusi, dusmīga un nogurusi... 

Bet tad mazās rociņas apvijas ap kaklu un saka: "Samīļo mani!"

Elīna

Rudens virpulīt...

 Pagājušo svētdien - 7. oktobrī - Balvu Evaņģēliski luteriskā draudze svinēja 110. gadu jubileju. 

Pirms laiciņa tika izsludināts konkurss "Attēlo luterāņu dievnamu", nu tad mēs ar puikām krāsojām, līmējām, zīmējam utt. 

Mums visiem tas sagādāja ļoti lielu prieku. Puikas zīmēja savus darbiņus, es uzzīmēju divus. Manī bija tik liela vēlēšanās, lai izdodas, ka rezultāts patika gan man, gan citiem. Kāpēc es tā saku, jo neesmu māksliniece un ar zīmēšanu esmu vairāk uz Jūs, nekā uz Tu. Bet pierādījās, ka tik tiešām, ja kaut ko ļoti vēlas, tad izdodas. Jo sirds darbi vienmēr izdodas! 

Mana pirmā baznīca.

 Trīs brāļu baznīca.

 Mana otrā baznīca. 

Kopā tika iesniegti 67 darbiņi. katram ir sava baznīca, sava izpratne un redzējums. 

Šeit daļa no citu darbiem:

Lai iepriecinātu katru, kas uzzīmēja dievnamu, sarūpējām mazas  dāvaniņas, jo noteikt, kurš zīmējums ir vislabākais, nebija iespējams, jo katrs zīmējums bija īpašs un ar mīlestību zīmēts, veidots. 

Un mazas dāvaniņas katram, kas atnācis svētdien uz baznīcu. 

Un arī oktobrī skatījos dabā!

Izbaudiet vēl rudens ziedu un lapu krāšņumu!!! 

P.s. Priecājos, jo zied vieni no maniem mīļākajiem ziediem - mārtiņrozes!!! 

Elīna

Zaļā dārza vietā muzeju diena...

Ir klāt rudens - un tas nozīmē, ka visiem kopā jādodas uz

 "Krustmātes zaļo dārzu" (Rīgas zooloģisko dārzu).

Taču Latvijas rudenīgais laiks ir tieši tāds, kād viņš ir - neprognozējams un lietains. 

Ceļojuma pirmais pieturas punkts - svētdienas pēcpusdienā - Sigulda. 

Braucot uz Siguldu - spīd saulīte, taču iebraucot Siguldā - līst! Un līst!!! Līsts un līst... 

Dodamies uz vagoniņu, jo tas ir piedzīvojums gan lieliem, gan maziem. 

Mazliet ietrīcas sirsniņas un jau ceļojam pāri koku galotnēm (cerēju, ka būs krāsaināk, tomēr vēl daudz zaļuma, tas nekas, pārdzīvojumu un iespaidu tāpat pieteik), lācim, Gaujai, mazām mašīnītēm un cilvēciņiem... 

Pārējā Siguldas apskate tiek atlikta uz citu reizi, jo turpināja līt lietus. 

Pirmdienas mērķis - Krustmātes Zaļais dārzs (Puikām zooloģiskais dārzs nosaukts šādi), bet...

jau no paša rīta debesis ir tumši pelēkas un līst... Auksti. 

Saprotams, ka dzīvnieki būs paslēpušies savās mājās un mēs tikai pārsalsim un izmirksim - izlemjam doties uz "Motormuzeju" un vēlāk nedaudz izstaigājot Vecrīgu arī uz "Kara muzeju". 

"Motormuzejā" prieks acīm... Skaisti! Ja sen neesi bijusi, aizbrauc un paskaties! patika gan mums meitenēm, gan mazajiem un lielajam puišiem... 

Un mēs ar māsu atceramies, kā mēs zvanījām puišiem... Stāvējām kopā ar draudzenēm pie Universālveikala, pirksti sala, un zvanījām puišiem... 

Paēduši Lido dzirnavās pusdienas, dodamies uz Dabas muzeju, jo joprojām līst... Bet... Dabas muzejs ir pirmdienas ciet. tad cauri Vecrīgas malai dodamies uz kara muzeju. Bet pa ceļam apskatāmies gan Operu, gan strūklakas,gan Latvijas Universitāti (iekāpjam puķu dobē un uzsaucam: "Hei!" virs pazemes akām), gan Brīvības pieminekli. Puikas visas šīs vietas līdz šim ir redzējuši tikai pa TV, tagad arī  klātienē. Tika pabaroti zvirbuļi, vārna, pīles un baloži. Haralds pārsteigts secina: "te gan Rīga drosmīgi baloži!"

 

Un Kara muzejā apjautām, cik tomēr mūsu valsts vēsture ir asiņaina. Skumīga ir mūsu vēsture, bet izgājām ar cerību, ka mūs kari nesagaida nākotnē! 

Ekspozīcijas interesantas, daudzpusīgas, izsmeļošas, bagātīgas... 

 Ziemassvētku kauju makets... 

Meža bunkurā... 

Dažādi zobeni, dunči, ieroči.... 

Drebuļi vien skrēja pār mugurkaulu... 

Zāles pārzine teica, ka daudzi, kas piedzīvojuši šīs šausmas, nemaz nevar ieiet šajās zālēs. 

Pārāk dzīvas kļūstot atmiņas... 

Vakarā vēl paciemojāmies pie draugiem un ļāvām sevi palutināt ar itālisku picu un vīnu. 
Beigu beigās priecīgi vien bijām, ka lija lietus, jo mēs pabijām brīnišķīgos muzejos. patika gan mums pieaugušajiem, gan bērniem... 
Interesantu rudeni!!! 
Elīna