piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Zinātnes brīnumi Igaunijā!!!

Novembra sākuma devāmies ekskursijā uz Igauniju. raudzīt, kā tad dzīvo un, ko piedāvā ziemeļu "brāļi", kas ir it kā lēnāki par mums latviešiem, un mēs par viņiem anekdotēs uzjautrināmies. 
Pēc redzētā un piedzīvotā - jocīgi mēs latvieši, jo mums no igauņiem ir daudz, ko mācīties. 
Ceļojuma pirmā pieturvieta - Munameģis. 
Vējš, sniegs, lietus. Bet kāpām vien augšā. 
Stāvot Munameģi domāju, vai igauņi vispār zin, ko latvietim nozīmē atbraukt uz Munameģi. 
Mums pabūt Munameģi ir tāds kā latvieša nacionālais lepnums ;-) Viss bija ciet, tāpēc tikai nedaudz pastaigājām apkārt un tad devāmies tālāk ceļā... 
 Nākošā pieturvieta - Ledus laikmeta centrs (apmērām 16 km aiz Taru). Ohooo!!! Tik interesants un mūsdienīgs. Manam Edžukam ieraugot mamutu acis iemirdzējās un lūpiņas savilkās mīlīga smaidiņā.  Nu te interesanti bija gan lieliem, gan maziem. Un tik daudz informācijas. Eksponāti 3 stāvos. Informācija - igauņu, angļu un krievu valodā.
Spēļu ala bērniem, kur iespēja spēlēties ar dažādiem ledus laikmeta dzīvniekiem, skatīties atbilstošas multfilmas, spēlēties smiltīs - rokot ārā kaulus - un "zīmēt" uz alu sienām... 
Un, ja muzejos nekur nedrīkst pieskarties, tad šeit viss ir otrādi, jo vairāk pieskarsies, jo vairāk uzzināsi, ieraudzīsi, dzirdēsi, sajutīsi. Interaktīvi, iespaidīgi un aizraujoši. 
Nākošais, kur pabijām - Tartu Sv. Pāvila ev.lut.baznīcā. Ļoti interesants altāra krusts.
Savdabīga sajūta bija pagrabā, kur iekārtota moderna kapsēta. Vienā skapītī var ievietot 5-7 urnas. 
Un ceļojumu noslēdzām Tartu zinātnes centrā AHHAA!
Informācija visur pieejama igauņu, angļu, krievu un latviešu valodā. Nu šeit ir ko redzēt. Darboties, izzināt un uzzināt. Un, ja plānojat doties ceļojumā, tad iesaku savlaicīgi pieteikt ieejai planetārijā (jāmaksā gan papildus ieejas maksai, bet ir to vērts). Visideālāk protams, ja stāsta latviešu valodā. Mums bija paredzēta krievu valoda, bet tā kā grupā bijām visi latvieši, tad tikām arī pie stāstījuma latviešu valodā. Iespaidīgi!!! Haralds vienā brīdī man teica: "Mammīt, lidojam atpakaļ uz Zemi, es vairs negribu tālāk zvaigznēs!"
Bet tagad pavisam maza daļa no tā, ko redzējām un izdzīvojām, jo darbojāmies kopā ar puikām, lai šoreiz mazāk tiek fotoaparātam un vairāk bērniem un pašiem ;-)
No maza bērna skatupunkta... 
Mēs šo nosaucām par "Jāņa Kristītāja galdu"... 
Puiku favorīts - ūdens, bumbas, santehnika, fizikas likumi utt.. 
Šeit sākām un šeit arī pabeidzām, jo tik ļoti viņiem patika... 
Un tik forši, ka padomāts, lai bērni neizmirkst - katrs sev var paņemt krāsainu un dzīvespriecīgu lietus mētelīti... 
 Mūsu ar Kasparu favorīts - "dancojoši mazi magnētiski spurainīši"... 
 iespēja pasēdēt un sajusties kā "vilciņam"... 
 Tik bagātīga un interesanta diena! 
Visu nepaspējām izmēģināt, tāpēc ir vērts atgriezties vēlreiz Tartu. Un arī būtu jāapskata bērnu zinātnes centrs Zinoo tepat Latvijā - Cēsīs. 
Elīna

piektdiena, 2012. gada 26. oktobris

Pirmais sniegs...

Šorīt zeme balta! 
Pirmais sniegs šajā sezonā! 
Bet tā kā ārā nav īpaši jauks laiks (auksts un vējains) mums "uzsnieg" sniegs arī istabā... 
Darba gaitā izmantojam baltu lapu, mazas šķēres, otiņas, guaša krāsas, papīru ar faktūru un nelielu spogulīti. 
Izgriežam mazas papīra sniegpārsliņas...
Krāsojam spogulīti - bagātīgi un radoši...
 Griežam spogulīti otrādi un liekam virsū uz papīra...
Un tad seko mākslinieciskais radošums... ;-)
 Nu re, tādas sniegpārsliņas "sasniga" mūsmājās... 
Un var tapt ielūgumi, apsveikumi, galda kartes... 
Kamēr rakstīju šo ziņu, tikmēr ārā sniga... Sniga un sniga... 
Lai arī ārā jau tumšs nekas cits neatliek, kā vilkt mugurā kombinzonus un doties ārā pikoties un uztaisīt kādu sniega eņģeli... 
Rīt jāveļ sniegavīri!!!
Ar labu nakti! 
Elīna

svētdiena, 2012. gada 21. oktobris

Viss vienkāršais ir ģeniāls...

Pirmā rudens slimošana. 
Tad, kad trīs pilnās mantu kastes ir jau apnikušas, saproti, cik iepriecinošas bērniem ir vienkāršās lietas. Un tad var spēlēties ne jau stundām, bet jau dienām... 
Pupas mūsmājās topā ir jau vairākas nedēļas... 
Un šeit arī atklājas bērnu radošums un loģiskā domāšana. 
Skaitīt, šķirot, vest, stumt, masēt pēdiņas, izbērt un atkal salasīt (nu šeit gan mammai vairākas reizes ir jāatgādina un jāskubina). 
Tātad Top Nr.1 - PUPAS
Top Nr.2 - Tualetes ruļļi... 
Tie top par torņiem, pirmīdām, siena ruļļiem utt. Tiek vizināti no istabas uz istabu...
Top Nr.3 - papīra pilsēta, mežs un kalni... 
Iedvesmojoties no Made by Joel, (iespēja izpirntēt jau gatavas sagataves) tapa arī mums papīra pilsēta, pirātu kuģis, mežs un lauku vide (zīmējām cilvēkus, mašīnas, kuģi, ezi, puķes, luksoforu utt.).
Klāt mazās mašīnītes no mantu kastes, koka klucīši un var spēlēties... 
Jauku spēlēšanos arī Jums!!!
P.s. Un nav jau tikai tā, ka viņi skaisti spēlējas, pēc tam saliek kastītēs un mierīgi dzīvojas.  
Pa vidu ir "kašķīši" un strīdi. Mantas beigās bieži vien ir izmētātas visās malās. It sevišķi pupas. Pacietība man. 
Grūtības sakārot mantas - puikām. 
Mācīšanās. Paklausība. 
Nav mani bērni super bērni. Bērni kā bērni... 
Domājāms kā lielākā daļa no bērniem... 
Tikai mums reizēm šķiet, ka citi ir tik paklausīgi, pieklājīgi, kārtīgi utt. 
Bet mani puikas ir mani puikas!!! Esmu laimīga, ka viņi man ir, kaut reizēm jūtos nogurusi, dusmīga un nogurusi... 
Bet tad mazās rociņas apvijas ap kaklu un saka: "Samīļo mani!"
Elīna

piektdiena, 2012. gada 12. oktobris

Rudens virpulīt...

 Pagājušo svētdien - 7. oktobrī - Balvu Evaņģēliski luteriskā draudze svinēja 110. gadu jubileju. 
Pirms laiciņa tika izsludināts konkurss "Attēlo luterāņu dievnamu", nu tad mēs ar puikām krāsojām, līmējām, zīmējam utt. 
Mums visiem tas sagādāja ļoti lielu prieku. Puikas zīmēja savus darbiņus, es uzzīmēju divus. Manī bija tik liela vēlēšanās, lai izdodas, ka rezultāts patika gan man, gan citiem. Kāpēc es tā saku, jo neesmu māksliniece un ar zīmēšanu esmu vairāk uz Jūs, nekā uz Tu. Bet pierādījās, ka tik tiešām, ja kaut ko ļoti vēlas, tad izdodas. Jo sirds darbi vienmēr izdodas! 
Mana pirmā baznīca.
 Trīs brāļu baznīca.
 Mana otrā baznīca. 
Kopā tika iesniegti 67 darbiņi. katram ir sava baznīca, sava izpratne un redzējums. 
Šeit daļa no citu darbiem:
Lai iepriecinātu katru, kas uzzīmēja dievnamu, sarūpējām mazas  dāvaniņas, jo noteikt, kurš zīmējums ir vislabākais, nebija iespējams, jo katrs zīmējums bija īpašs un ar mīlestību zīmēts, veidots. 
Un mazas dāvaniņas katram, kas atnācis svētdien uz baznīcu. 
Un arī oktobrī skatījos dabā!
Izbaudiet vēl rudens ziedu un lapu krāšņumu!!! 
P.s. Priecājos, jo zied vieni no maniem mīļākajiem ziediem - mārtiņrozes!!! 
Elīna