svētdiena, 2013. gada 24. februāris

Pa meža zvēru pēdām...

Naktīs līdz pat -20 C, bet dienā saulīte silda tik reibinoši un silti... 
Haralds savā vārda dienā gaidīja ciemos savus bērnudārza draugus... 
Lai kopā piknikotu mežā un meklētu dažādas meža zvēru pēdas... 
Pirms tam sagatavoju izdales materiālus, kādas tad sniegā varētu izskatīties zvēru pēdas. 
Un tad jau, kad zinātkārā  un draudzīgā kompānija bija sapulcējusies,  svinības varēja sākties... 
Pieci "runči" centās "ar ast" sagādāt malku...
Apkārtējos kokos sasējām krāsainas lentītes.
 Puikas sadalījām divās komandās un pēc tam viņi centās, kurš ātrāk un vairāk atnesīs lentītes. 
Šajā vecumā tik grūti ir zaudēt, bet vienmēr kāds uzvar, kāds zaudē. Svarīgi iemācīties priecāties par pašu procesu.
Un puikas atrada ne tikai zaķu, lapsu, vilku, lūšu, bebru pēdas, bet arī lauvas un dinozaura pēdu nospiedumus. Un pat uzkalniņu, kur noteikti gulēja ziemas miegu pats lācis. Bērni ir tik radoši, ar patiesu prieku un ticību.
Un pēc pēdu ekspedīcijas viss tik labi garšo. Gan tēja no termosa, gan grauzdiņi. 
Un, tad, kad slapjās zeķes, cimdi ir uz radiatora.
Puikas mēģina katram zvēriņam atast viņa pēdu nospiedumus...
 Piepildīts laiks - kopā pavadīts laiks, kopēji smiekli, draudzīgi skrējieni. Un tik labi, ka ir draugi... 
Elīna

piektdiena, 2013. gada 15. februāris

Ziedu valstībā...

Kamēr vēl puķu dārzu klāj bieza sniega kārta, mūsu mājās uzzied papīra un filca puķītes.... Tik ;loti s esmu iedvesmojusies, ka ir vēlēšanās pagatvaot vēl un vēl... Vēl divi mani darbiņi...
Lai Jums jauka ziema ar pavasari sirdī ;-)
P.s. Gaidot pirmās pavasara vēstnesītes... 
 Elīna

pirmdiena, 2013. gada 11. februāris

Ziedu karnevāls...

Bērnudārzs "Sienāzītis" pošas ziedu karnevālam pavasarī. Un uz karnevālu tiek ielūgtas visdažādākās puķes - veidi, materiāli, lielumi, krāsas utt. 
Tāpēc mums - vecākiem - uzdevums, izveidot ziedus. Un tā kā man šajā bērnudārzā iet trīs brašuļi jādomā trīskārši, jādara un jāpriecājas... 
Un lūk mūsu gala rezultāts...
Pirmās puķītes tapa no papīra. 
Ziedlapiņas no papīra sirsniņām. Lielākām un mazākām. 
Nākošās divas tapa no filca.
Dālija un saulespuķe...
Lai krāsains ziedu karnevāls... 
Elīna
P.s. Un mūspusē sniegs ir jau no novembra. Un tikai snieg un snieg... 
Skaties dabā februārī... 

pirmdiena, 2013. gada 4. februāris

Sniegavīru laiks...

Pagājušā piektdiena - tieši tāda diena, lai atpūstos no darba nedēļas steigas un pienākumiem. Bērniem brīvdiena no bērnudārza, man no darbiem... 
Un tad kopā laukā... 
Lai kopā pikotos, veltos pa sniegu, slēptos "ierakumos" un uzveltu kādu sniega vīru un sniega sievu...
Sniegs bija tieši tik labs, lai veiksmīgi varētu darboties, jo jau piektdienas vakarā sals nostiprināja mūsu sniega cilvēciņus, un tagad viņi mūs katru dienu sagaida pagalmā... 
 Sniegasieva - sapņu ķērāja....
 Sniega vīrs - pati nopietnība...
 "Skaties dabā" 1. februāris
 Un nedēļas nogalē devāmies ciemos pie Elizabetes, kura svinēja savu pirmo dzimšanas dienu.
 Un līdz ar mums pie viņas ciemos devās Silakroga lācis un lapsiņa...
 Daudz laimītes dzimšanas dienā, Elizabete!!!
 P.s. Un bija neviltots prieks gaviļnieci ieraudzīt sarkanā kleitiņa un sarkanām kurpītēm... 
Elīna

pirmdiena, 2013. gada 28. janvāris

Trenējam atmiņu...

Kad koka ripas ir jau nedaudz apbružātas, atkal tās uzfrišinām ar jaunu uzdevumu...
Puikām patīk... Jāspēlē tagad katru vakaru... Mēģina atcerēties, kur tad bija otra pusīte.... 
Pats mazākais Bumbulītis var mācīties arī krāsas un formas...
Lielie puikas - mācās pacietību un arī zaudēt (nav viegls uzdevums), priecāties par otra uzvaru (vēl grūtāks uzdevums ;-)), skaitīt pārīšus un rēķināt, kuram ir vairāk un par cik... 
Vienkārši, bet ļoti aizraujoši... 
Pamēģiniet aī Jūs...
Krāsainu un radošu šo jauno darba nedēļu!!!
Elīna
P.s. Māsa - sniega eņģelis Tev:

pirmdiena, 2013. gada 14. janvāris

Ziemas pikniks

Pēc Ziemassvētku krāsainā virpuļa, Jaunā gada sagaidīšanas un  slimošanas -  janvārī ir arī mūsu svētki - tātad dzimšanas dienas. 
Taču šogad biju tik nogurusi, ka nevēlējos neko. Un pašai palika bail! Ir taču jāsvin katra diena, bet nebij spēka. Prieks bij satikt savu māšeli - vienkārši būt kopā... Tikai... Atkal kādu laiciņu nevarēšu viņu samīļot, izdzert kopā tēju un pačalot zem segas... Nekas... Gaidīšu atkal Tevi māsiņ.... 
Un tad vēl vakardien spēku un dzīvesprieku man atgrieza dabas skaistums. Pilnīgi jutu - ka tieku uzlādēta kā lādējāmā baterija. Caur sala kodieniem degungalā un neparakstāmi skaisto skatu jutu - dzīvot ir skaisti!!! Un kopā būšana... Nu tā bez steigas... Bez - jāpaspēj, jāpspēj, jāpaspēj... 
Bez plānošanas un domāšnas - izdevās tik skaista diena. Un mamma saka, ka arī tieši pirms 31 gada esot bijusi tikpat skaista diena - zilas debesis, apsarmojuši koki un spīdējusi saulītes. Es esmu ziemas bērns! 
Tik skaistā dienā ir jādodas ārā... Tāpēc nolēmām, ka dosimies uz mežu... Ziemas piknikā... 
Un esot atkal mežā un kurinot ugusnkuru atcerējāmies, ka ziemas pikniks mums bija arī tieši pirms gada - mūsu dzimšanas dienu svētdiena... Nu jau sāk veidoties kā forša ziemas tradīcija...
Nu tā mums gāja šogad... 
Esam nonākuši līdz mūsu piknika vietai... 
 Galdiņ klājies...
Ugunskurs... 
 Izstaigājamies pa mežu, lai apskatītu lielus un mazus brīnumus - izgāzušās priedes, zaķu pēdas, pavisam maziņās, maziņas pēdiņas... Bērni izložņā un izkāpelējas... Izdauzās pa sniegu uz nebēdu...
 Un pēc pastaigas - kas var būt labāks par šo.... Uz maizītes tiek uzlikat virsū silta gaļa, pa virsu ķiploka šķēlīte un klāt silta termoss tēja (tā puikām šķiet īpaši garda un laba)... Visi ēdam, kā būtu nostrādājušies ne pa jokam...
Mājās atgriežamies patīkami noguruši, sārtiem vaigiem un "uzlādēti ar pozitīvām emocijām" jaunajai darba nedēļai... 
Un "Skaties dabā"
1. decembris
 13. janvāris
Elīna