ceturtdiena, 2013. gada 11. jūlijs

Maziņš esmu es, liels izaugšu es!

Starp garo ziemu un vasaru uzrakstīju savu pirmo projektu, kuru arī iesniedzu. 
Kopumā tika iesniegi 74 projekti. Domāju, ko nu tur! 
Bet brīnums notika un Nīderlandes Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij fonds projektu konkursā „Sabiedrība ar dvēseli 2013” atbalstījia projektu
  „Maziņš esmu es, liels izaugšu es”!
 Fonda atbalsta specifika - projektos atbalsta dažādu materiālu iegādi, kas pēc tam projekta komandai,  kopā darbojoties, jāizveido, jāsagatavvo kaut kas, kas ir noderīgs sabiedrībai.
 Mūsu projektā izejmateriāli - filcs, audums, kokmateriālu sagataves... 
 
Mūsu projekta mērķis: sagatavot  filca roku lelles, "ēdamlietas", leļļu teātra aizlietni, skatuvi - kasti un dažādas citas bērnu attīstošās rotaļlietas PII "Sienāzītis" bērniem. 
Nākam kopā radošās nodarbībās un darbojamies gan uz vietas, gan mājās...
 Tēti rūpējās par aizlietni un koka rotaļlietām. 
Manas sarūpētās roku lelles un "ēdamlietas" projekta ietvaros... 
Lauva
 Vardīte
 Pelīte
 Kaķītis
 Pingvīns
 Latvijas Brūna
 Auns un aitiņa
 Zirgs
 Cālītis
 Panda
 Zaķītis
Duksis
 Ohoi.... Bebra kungs...
 Žirafe
 Tomāti...
Zemenes
 Burkāni
Un Guntas roku lelles... 
Lailas lācītis... 
Velgas un Andas kopdarbs
Un daudzi darbiņi vēl procesā... 
Nākošā radošā nodarbība 17. jūlijā
 Darbiņa daudz, bet kā mums iet, rakstīšu arī turpmāk... 
Un vēl: www.draugiem.lv/mazins
Elīna

pirmdiena, 2013. gada 8. jūlijs

Makšķernieku ballīte...

Mūsu Haraldam jau 7! 
Un par godu šim svarīgajam7 tika rīkota Makšķernieku ballīte
Pirmkārt - ielūgumi. 
Viesu saraksts  (ko cītīgi uzrakstīja pats gaviļniieks)
jau piestiprināts pie sienas stāvēja vairākus mēnešus.
Kamēr Haralds zīmēja ielūgumus, es darināju medaļas makšķerniekiem...
 Pirmais uzdevums - atpazīt zivis un uzralstīt pašiem zivju nosaukumu.
(Ļoti aktuāli, jo pavisam  drīz 1. klase)
 Un pēc tam zivis tiek "kaltētas" saulītē, lai cītīgi var iepazīt katru zivi un zivs vārdu ;-)
 "Kārdinošās" medaļas
 Brīvos brīžos jāiemēģina un jāizzina visi mūsmājas braucamrīki un puišu privātā zona - vigvams.
 Un, kas tad būtu vasaras dzimšanas diena, bez ūdenspriekiem...
Bērnu sajūsmas spiedzieni un smiekli šķiet bija dzirdami vairāku km attālumā ;-)
 Paldies Lainei par ideju - Balons, balons. Plunkšs!
Brīvprātīgais mēŗkis - tētis. Uh! Kāds azarts un sajūsma...
 Plunkšs!!!
 Pēc izpriecām - pie darba!
Lai makšķerētu ir vajadzīgas makšķeres... 
Makšķerkāti tika meklēti tuvākajās lazdās. Jo lazdas kāti esot izturīgi, ātri izkalst un ir pilnīgi piemēroti, lai kļūtu par pirmās makšķeres pamatkātu!
 Ar aizrautību un pilnu atbildību darbojās visi...
 Noslēgumā - katrs atstāj piederības zīmes savai makšķerei.
Rezultātā 8 jaunas makšķeres...
Svarīgs posms - slieku meklēšana... 
 Un šeit puiši bija tik radoši, izdomas bagāti un vienoti - īsta komanda!
 Un makšķerēšanas prieki var sākties... 
Jautri bija viennozīmīgi!
 Zivs kokā, slieka uz āķa, āķis kreklā, sapinušās makšķeres... Un vardes... Šķiet, ka apjuka ne tikai zivis no 8 makšķerēm, bet pat vardes un mēs. Jo vardēm tik interesanti škita korķa pludiņi, ka par vienu pludiņu cīnijās pat 3 vardes vienlaicīgi. Un zivis bij! Un ne tikai... Lielāko sajūsmu izpelnijās varde uz āķa...
 Un noslēgumā - svētku torte (kurais pa dienu ir pazudis stūris ;-)) visiem makšķerniekiem pa medaļai un jaunai - pašu gatavotai - makšķerei.
 Un vakarā prieks un gandarījums par saviem puikām un viņu draugiem...
Elīna

pirmdiena, 2013. gada 17. jūnijs

Ēnu spēles...

Līdzīgu komplektu redzēju kādā bērnu veikalā Francijā pa 16 eiro. 
Uh... Nodomāju... 
Tur taču nav nekā sarežģīta, bet forša gan... 
Un tā atgriežoties mājās tapa kaut kas līdzīgs, tikai daudz lētāk un ar daudz vairāk tēliem... 
Nepieciešams: papīrs - balts, melns, koka irbulīši. līme, šķēres un kāds gabals balta auduma. 
Nēesmu izcila māksliniece, tāpēc atradu  googlē dažādus dzīvniekus, izprintēju un vienu pusi uzlīmēju uz tumšāka kartona.
 Ar karsto līmi pielīmēju koka irbulīšus, pims tam nogriežot irbulīšiem aso galu.
Un sanāca vēl labāk, jo bērns vienā pusē labi redz, kas tas ir par dzīvnieku...
 Un vēl var pats izkrāsot... 
Ēnu teātris var sākties.
 Lielāks, mazāks...
 Un bērni min, kas tas ir par dzīvnieku. 
Un labprāt teātri rāda paši. 
Teātrī var satikties dinozaurs ar govi...
 Zirgs...
 Mūsmājās joprojam dinozauru laikmets. 
Eduards atradīšot dinozauru kaulus visā apaļajā pasaulē...
Un šeit, kur iedvesmoties ēnu spēlēm... 
Jauku ēnošanos arī jūsmājās!!!
Elīna

svētdiena, 2013. gada 9. jūnijs

Trīs sivēntiņi...

Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi:
Nifs-nifs, Nafs-nafs, nufs-nufs.
 Katru dienu sivēni pļavā rotaļājās.
Un vienā dienā Nuf - nufs teica:
Nifs-nifs: "Kļūst auksti, laiks celt māju."
Nafs-nafs un Nufs-nufs atbildēta:  "Vēl pietiks laika."

Palika auksti. Sāka līt lietus.

Nafs-nafs teica: "Laiks mums celt māju."
Nufs-nufs atbildēja:  "Jā laiks gan."
Nifs-nifs uzcēla  salmu mājiņu...
Bet Naf-nafs no skaliņiem un žagariņiem...
Tad, kad mājiņas ir uzceltas, jaunākie sivēntiņi turpina  draiskoties, rotaļāties un dziedāt: 
"Mēs no vilka nebaidāmies... "
Un vilks atnāca... Jo bija taču izsalcis... 
Nif-nifs iebēga savā salmu mājelīte... 
Vilks teica: "Laid mani iekšā!"
Nif-nifs atbildēja: "Nē nelaidīšu!"
Vilks: "Nu tad es Tavu mājiņu aizpūtīšu!"
Un vilks pūta... Un mājiņa juka un bruka... 
Kamēr vilks pūta, sivēntiņs, cik vien ātri varēja, skrēja pie brāļa Naf-nafa uz žagaru būdiņu...
 Bet arī šeit vilks pēc maza brītiņa bija klāt. Jo nu jau viņš bija dubulti izsalcis... 
Un vilks atkal pūta... pūta un pūta... Un arī šī mājiņa sāka brukt... 
Nu sivēntiņi skrēja pie vecākā barāļa Nuf-nufa...
Kas visas vasaras garuma lēni, bet pamatīgi bija uzmūrējis kārtīgu māju... 
 Nu šajā mājā brāļi bija drošbā... 
Jo... Lai kā arī vilks pūlējās... Pūta... Dusmojās... Un velreiz pūta...
Centās visdažādakajos veidos mājā tikt... 
Viņam tas neizdevās...
Vilks saprata, ka šo māju viņam neizdosies sabrucināt un devās prom...