Ziema-Vasara

Kur pavasaris? 

Tik ātri...

 Bet, lai teiktu, ka bija ziema?! 

Vēl nav maijs, bet pienenes, ķirši un tulpes zied! 

Tik sauss, ka viss put un mašīnas, kurpes, trotuārs utt. - dzeltenzaļš... 

Bet tā jau ir - katru gadu ar savu pārsteigumu un dabai ir savi likumi un pārsteigumi mums. 

Jau kūko dzeguze... 

Mēs ļoti gaidām pērkonu, lai var sākt skriet ar basām kājām, kaut gan zeme nemaz vēl tik silta nav. Un ir tāds mānīgs laiks... 

Šķiet pēc saulītē jauki pavadītas dienas tik jauki vakarā būtu nopeldēties... 

Bet vēl jau par aukstu, par ātru... 

Sājūta, ka viss notiek stipri par ātru... 

Mēs visi tik ļoti kaut kur steidzamies... 

Un arī sirdsdarbiņiem paliek arvien mazāk un mazāk laika...

Sienāzītis - PII "Sienāzītim"!!!

 Un Cālī 2014 Balvos mans mazais "Vinnijs Pūks" tik sirsnīgi iepriecināja mūs visus.

 Un Lieldienas!... 

Kristus ir augšāmcēlies!!! 

Patiesi augšāmcēlies... 

Neliels ieskats, kā mēs izdzīvojām šos svētkus šogad... 

Ceturdien dalījos Armanda bērnudārza grupiņā kā var nokrāsot olas zīda kaklasaitēs, kā arī kopā krāsojām un rotājām bērzu zarus... 

 

Māmiņu kopdarbs... 

Un radošajā darbnīcā piedalijās ar viens tētis - lūk kāda viņam izdevās nokrāsot Lieldienu olu... 

Un šajās Lieldienās es dzirdēju, kāpēc tad mēs krāsojam olas, arī kristieši. 

Ola jau vispār brīnišķīgi simbolizē Trīsvienīgu Dievu - Tēvu, Dēlu un Svēto Garu!

Kas ir viens vesels!  Bet svarīgs un būtisks arī katrs pats par sevi, bet pilnīgs - Trīsvienīgs. 

Tāpat kā ola - čaumala, baltums, dzeltenums. Katra daļa vērtīga pati par sevi, bet tikai kopumā - pilnīgā, dzīvību nesoša. 

Un kāpēc tad krāsojam olas!!! Kāds ir teicis, Kristus augšāmcelšanās noslēpums ir tikpat neiespējams, cik sarkana ola. Un tajā brīdī esot noticis brīnums - ola palikusi sarkana. 

Bet mēs mājās šogad olas krāsojām gan zīda kaklasaitēs, gan sīpolmizās, gan mellenēs. 

Klāt piesienot zaļumiņus, vizbulītes, nātres un citus sīkus zaļumiņus. 

Lūk rezultāts! 

Un rīts mums sākās ar priecīgu vēsti: 

Kristus ir augšamcēlies! 

Kopīgas brokastis. olu kaujas, Svētku Dievkalpojums, olu cīņas ar vieniem un otriem vecākiem, šūpošanās, ciemošanās, pirmais sezonas pikniks... 

Nu kā jau svētkos!!!

Atrast laiku smaidiem, kopā būšanai un sarunām... 

Sirdssarunām... 

Ar savu otru pusīti, 

ar bērniem,

 ar vecākiem,

ar darba kolēģiem,

 ar draugiem, ar Dievu... 

Un kāds varbūt ir skeptisks pret Dievu un ticību, tad arī šogad arī es izlasīju šādu apstiprinājumu: 

"Izvēloties ticot Dievam, ja arī beigās izrādās kā Viņa nav, es neko neesmu zaudējis. 

Bet, ja es neticu un pašās beigās ieraugu tomēr, ka Viņš ir - es esmu pazaudējis visu... "

Svētīgu šo laiku!!!

Elīna

Kaķēni...

Tik nemanāmi ātri paskrēja marts...

Putni čivina, atgriezušies stārķi un gulbji. Sniegpulkstenītes jau pārzied un jau pamazām uzsmaida vizbulītes. 

Dzeram bērzu sulas... 

Un elpojam PAVASARI! 

Svētdien aizbraucām uz mežu (pamodušās ir arī ērces, tāpēc jābūt uzmanīgiem) un savā iemīļotajā vietā maisā salasijām citu atstātās pudeles un papīrus. 

Un domāju... 

Cilvēks nopērk veikalā alus pudeli ar korķīti, kur uzzīmēts alnis, kas attēlots kā meža karalis, atbrauc uz mežu - izdzer savu alu un turpat arī visu atstāj... 

Vai tad ir tik grūti salikt atpakaļ maisiņā uz pēc tam izmest atkritumu urnā... 

Bet cenšamies saviem bērniem mācīt, ka jārūpējās par vidi sev apkārt... 

Bet marts bija arī kaķu mēnesis.  Un kaķi tapa arī mūsmājās... ;-) 

Prototipi - mūsu mājas kaķi- Mince un Poga (jeb Kvēpiņš)

Uzdevums, lai bērnudārzā var spēlēt izrādi "Trīs kaķēni". 

Tātad kaķēni - balti, pelēki un melni:

 Un pavasarī mostas arī vardītes...

Možu pavasari... 

Elīna

Smelties no pavasara...

Kaut gan vēl tikai marts... Bet jau tik ļoti smaržo pēc pavasara... 

No rītiem jau modina saules stari... 

Putnu dziesmas... Un jau tik dažādas... 

Pirmie zaļie asni uzsmaida pretī saulītei... 

Ar pavasarīgām klaigām pārlido pāri zosu bars... 

Un jau pirmais taurenītis  - šogad raibu raibs - žvik tur, žvik šurp... 

Saulainu un veiksmīgu pavasari!!! 

Ejam laukā un izsmaržojam, izbaudām un izsmaidām pavasari kopā!!! 

2014. gada 11. martā

Un paldies Viktorijai (espats.lv) par iedvesmu, ideju un materiāliem Karogu spēlei.  

Šīs spēles izgatavošana, sagatavošana bija brīnišķīgs laiks, lai kopā ar puikām runātu gan par Saules sistēmu, Zemeslodi, kontinentiem, valstīm, karogiem, mūsu valsts kaimiņiem un par pašu Latviju. 

 Un tad kopā griezām, locījām, līmējām. 

Labs pacietības treniņš...

Kas aktuāls pasaulē? Vairāk jau priekš mums pieugušajiem... 

Atsvaidzināt savas ģeogrāfiskās zināšanas... Saku godīgi - diezgan grūti man gāja... 

Vajadzēja meklēt palīgmateriālus, lai katram karodziņam atrastu savu atbilstošo valsts kontūru...

Kaimiņvalstis... 

Un kāpēc Eiropā ir divas Latvijas? 

Kāda tad ir atšķirība  starp Latvijas un Austrijas karogiem. 

Krāsas, proporcijas ;-) 

Bet tāpat skatoties Olimpiskās spēles bērni saka: "Brauc divas Latvijas komandas" ;-)

 

Un tad atrodam, kur tad šobrīd dzīvojās mūsu krustmāte... 

Sveicieni Tev - un gaidām Tevi mājās ;-) 

Smelties no pavasara saules siltumu, dzīvīgumu, skanīgumu un dzīvesprieku!!! 

Elīna

P.s. 2013. gada 11. martā

Uzzied matos...

Ejot ciemos pie draudzenes - meitenes, man ka puiku mammai ir īpašs prieks pagatavot kaut ko meitenīgu un fifīgu.  

Un kā jau īstām dāmām pienākās - arī mazā podziņa līdz pat svinību dienai vēl nezināja, ko vilks mugurā, tāpēc tapa divas matu stīpiņas. 

Viena, lai piestāv sarkanai kleitiņai, otra - lai violētai. 

Izejmateriāli - tills, adata, diegs, karstā līme, matu stīpiņa, atlasa lentītes,dekoratīvās lentes,  spalvas, filca gabaliņi.  

Un kāds bija mūsu pārsteigums, ka mazā jubilāre mums pretī skrējā balti - rozā kleitiņa! ;-) 

Bet tad jau kā pasakā - jau sārtojās, jau pamazām pieskaņojas svētku noskaņai arī matu stīpas. 

Un, cik jauki, ka bija divas. Jo... tika gan mazajai jubilārei, gan viņas labākajai draudzenītei...

Elīna