trešdiena, 2012. gada 25. janvāris

Cipari un burti...

A, E, H, K, I... pirmie burtiņi, ko iemācījušies mani puikas. Katru dienu klāt nāk vēl kāds jauns burtiņš.
1, 2, 3, ... 9 viss pamazām tiek saskaitīts...
Un, lai interesantāk un jaukāk mācīties, darbojamies kopā...


 Puikas paši krāsoja savas kastītes, cik jau rūpīgi un krāsaini paši vēlējās...

Kastītēs var paslēpties cipariņi (izgriezām no pagājuša gada kalendāra), mazi kociņi, pogas, pupas utt. Lai mazie pirkstiņi darbojas un skaita...

Lai kastītes tik ātri neapbružājas un nesasmerētos, "ielaminējām" ar plato līmlentu ;-)
 Un šeit kopā darbojāmies... Puikas mēģināja nosaukt visus vārdiņus, kas sākas ar konkrētu burtiņu, un mammai un tētim jāzīmē gan bebrs, gan gliemezis, pūķītis un dinozaurs...
Puikām patīk darboties kopā ar mums. Un es vēl joprojām uzskatu, ka šajā vecuma (5 un 4 gadi), nav bērni jāsēdina pie galda un jāmāca apzināti burti. Daudz vairāk viņi atcerās un iemācas spēlējoties. Kāpēc mūsu izglītības sistēmā tik ātri bērnus vēlas visus vienādi ielikt rāmojos un standartos?
Tāpēc novēlu arī Jums atrast savu individuālo pieeju un prieku mācīties....

pirmdiena, 2012. gada 16. janvāris

Mums vienmēr tiek dota izvēle...

Ir svētdiena... Visi pieci esam mājās, aizvadīta mūsu 30 gadu ballīte. Tāds mazs sagurums.
Bet tad mums tiek dota izvēle, turpinām gulšņāt un dzīvoties pa mājām,skatoties televizoru,  vai arī dodamies visi ārā.
Beidzot taču ārā ir sniegs!
Un tā mēs pamazām visi meklējam savus kombinzonus, ausaines un siltus cimdus, lai visi kopā dotos uz mežu.
Līdzi paņemu maizes šķēlītes, desas gabaliņu un skaliņus, papīru un sērkociņus.
Bet mans mīļais vīrs saka, ka mēģinās sakurt ugunskuru ar to, kas ir atrodams mežā.
Bet es tā pat masiņā atstājus sausus skaliņus, un papīru ;-)
Un tā nu mēs visi kopā dodamies uz mežu!

Kaspars kopā ar puikām meklē nolūzušu koku, ko salauza mazos gabaliņos, bērza tāsis un vietu ugunskuram.
Un mācot pacietību puikām, kā arī man, pēc laiciņa mums jau kurās savs ugunskuriņš.
kamēr puikas darbojas ap ugusnkuru, mazākais brīnumiņš vēl čuč turpat līdzās lauku ratiņos, es dodos mežā paskatīties, kādi dabas brīnumi tur ir sastopami. Diena nav saulaina, un jau pamazām sāk satumst.

Gaidot, kad kārtīgi iekursies mūsu ugunskurs (jo mēs taču mācāmies pacietību, un sausie skaliņi un papīrs joprojām ir maisiņā), mēs kopā parūpējamies par to, lai mums apkārt ir daudz sniega eņģeļu.
Turpat līdzās ir grāvs, kurai pāri ir nogāzusies sausa priede. Puikas mēģina pārvarēt šķēršļus un šķērsot grāvi rāpojot pāri priedei. Nu tik ir prieki un sniegs put pa gaisu.
Un vēl tiek izspēlēti mednieki. Brīžiem mēs esam alņi, brīžiem mednieki vai vilki.
Hi! Tiek sagatavoti iesmi un desiņas un "ķēģeļu" maizīte var sāk sildīties ugunskura liesmiņās.
Kas gan var būt labāks par šo...

Slapjiem cimdiem, pilniem vēderiem ;-), patīkami noguši un smaidīgi atgtriežamies mājās.
Mums bija dota izvēle, un mēs izvēlējāmies laiku pavadīt kopā, nesadalot savu uzmanību starp televizoru, datoru, ledusskapi un gultu. Un puikas tik daudz varēja mācīties no sava tēta.
P.s. Lieki piebilst, ka maisiņš ar sausajiem skaliņiem un papīriem tika atvest atpakaļ mājās.
Izbaudiet ziemu arī Jūs! Sniegoti un forši!!!

ceturtdiena, 2012. gada 5. janvāris

Jaungada nakts!

Novēlu visiem veselīgu un saticīgu Jauno gadu!
Un spēju ieraudzīt un novērtēt ikdienas brīnumus!
Un būt pateicīgiem par katru nodzīvoto dienu!
Vecgada dienā, kā jau pēdējos kādus 20 gadus, sākām svinēt 30 dzīves gadus, jo manai labākajai draudzenei Inesei palika 30, un vēl tikai dažas dienas, kad viņai pievienosimies arī Kaspars un es ;-) Tāpēc Jaunais gads ir sācies ar pārdomām un izvērtēšanu - un es secinu, ka forši tiem mani 30 gadi ir pagājuši, kā arī to, ka es esmu sirdmiljonāre, jo man tik daudz ir dots!
Jāpriecājas par katru nodzīvoto dienu un jāpateicas Dievam par visām žēlastībām, ko mēs saņemam ikbrīdi!
Bet par Jaunā gada nakti...
Nēesmu salūtu fane (ja godīgi, nevarētu teikt, ka man nepatīk, bet vienmēr ir tās domas, cik naudas tiek "izšauts" gaisā, cik suņi un putni ļoti pārdzīvo, kā arī, cik zaļi tas ir mūsu planētai?), bet šogad salūtu skatījos ar savu bērnu acīm. Visus iepriekšējos gadus, kopā ar puikām, mēs Jauno gadu sagaidijām laukos, kur nebija krāšņā un lielā salūta, tāpēc vērojot viņu sajūsmu un brīnumu pilnās acis, priecājos arī es par salūtu, jo atceros, kā es pavisam maziņa, pirmoreiz redzēju salūtu Jelgavā kopā ar mammu. Vēl tagad atceros, cik ļoti mani tas pārsteidza. Un tāpat brīnijās mani puikas. Viņiem tas bija brīnums! Un es priecājos, ka Jauno gadu mēs sagaidijām visi kopā!


Lai arī Jums izdodas pavadīt daudz jauku mirkļu kopā ar saviem mīļajiem arī šogad!

ceturtdiena, 2011. gada 29. decembris

Rotāšanās...

Vakaros, kad skatijāmies "Dziedošās 'ģimenes" un "O kartes skatuvi", reizēm darbojos un gatavoju mazas dāvaniņas Ziemassvētkiem. Kādam tika eglīšu rotājums, kāds cits atkal varēs rotāties pats! 
Eglīšu bumbuļi...
Manām māsiņām, lai rotājas. Piespraudi var arī piestiprināt pie matu stīpiņas, un būs matu rota.

Lielāki, mazāki, dažadās krāsa. Divkārši un trīskārši. Ļoti ceru, ka iepriecināju savus mīļos un kādai eglītei šogad tika jauna rota!

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Rūķīši un sniegpārsliņas...

Nu jau finiša traisnē pirms Ziemassvētkiem, bet vēl tik daudz darbiņu, tāpēc arī pēdējās dienās klusums manā blogā. Pamazām rakstu apsveikumus, rūpēju dāvanas un gatavojamies Ziemassvētku eglītes pasākumiem. Tā kā puikas pēdējās trīs nedēļas dzīvoja pa mājām, jo centāmies uzveikt dažādus vīrusus, nācās man ņemt viņus palīgā un ļaut palīdzēt - gatavot man apsveikumus! Lūk, šādi šogad man sanāca:
Uzticot bērniem krāsot, jauki ir vērot, cik rūpīgi viņi strādā, kādas krāsas izvēlās. jau tagad viņiem ir sava krāsu izjūta un stila izjūta. Un viņi vēl nav sabojāti ar standartiem! Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka zīmēja arī mana krustmeitiņa, kurai ir 10 gadi, un viņa jau zīmēja, kā skolā ir iemācīts (un, lai piedod, man Līviņa, bet tas vairs nav interesanti). Bet puikām bija uzdevums zīmēt sniegpārsliņas un krāsot rūķus, lūk kādas krāsas izvēlas mani puikas un formas...
Eduarda krāsainie rūķīši...
Haralda draudzīgie rūķīši...

Sniegpārsliņu putenis...
Eduarda redzējums - sniegpārsliņas...

Haralda darbiņš...


Puikas darbības procesā!
Darbojaties kopā!!!
P.s. Jauku kopā darbošanos un apsveikumus var apskatīt arī šeit: http://www.happy-home.blogspot.com/

otrdiena, 2011. gada 6. decembris

Sniegpārsliņas!

Gaidot ziemu un Ziemassvētkus, dzīvojot visi pa māju, jo jau otru nedēļu puikas ir apslimuši, darbojamies un radam... Saprotams, ka man brīvu brīžu ir vēl mazāk, bet tā pat cenšos atrast kādu mazu laiciņu, lai pagatavotu kaut vienu jaunu apsveikumu, kādu dāvaniņu...
Kopā ar puikām griezām un brīnijāmies par sniegpārsliņām... Lielie puikas paši grieza (tātad mācijās darboties ar šķēŗēm, griezt pa līniju), un ar lielu interesi locījā vaļā, lai ieraudzītu kāda tad šoreiz būs izdevusies sniegpārsliņa! Tik jauki bija vērot, kā viņi priecājās un viens otram rādījā, cik skaistas sniegpārsliņas ir sanākušas. Un mēs ar Armandu līdz ar vieņiem... Un tad vēl bija jāatrāda tētim! Tik daudz jauku emociju un redzams darba prieka!
Un tad sniegpārsliņas tika salīmētas logā. Un tagad paskatoties ārā pa logu, mēs redzamm, kā "snieg sniegs" (kaut ārā vēl joprojām  ir zaļa zālīte un stiprs vējš), mēs paši esam radījuši ziemīgu gaisotni mūsmājās, gaidot Ziemassvētkus!
Un tā pat kā dabā - neviena sniegpārsliņa nevar sanākt identiski vienāda! Lūk mūsu sniegpārsliņas:




P.s. iedvesmojāmies no:
Lai izdodas arī Jums skaistas un baltas sniegpārsliņas!!!
Jauku nedēļu!

trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Adventa kalendārs

Esmu pabeigusi un tagad varu atrādīt nu jau solīto Adventa kalendāru. Darbiņš veicās ilgāk, nekā es biju iecerējusi, jo vienlaicīgi gatavoju trīs eksemplārus, viens paliks mājās, lai puikas var rotāt eglīti un gaidīt Ziemassvētkus. Pārējie divi eksemplāri tiks nogādāti uz bērnudārza grupiņām, kur iet mani puikas. Lai arī viņu grupiņā jaukāks un krāsaināks gaidīšanas laiks!
Jautrā eglīte 1. decembrī
Un tādai vajadzētu izskatīties 24. decembra vakarā:
Viena mantiņa dienā tiek iekarināta eglīte katru dienu:
Ziemeļbriedis Rūdolfs (kabatiņā pieveienoju arī patiesu stāstu, kā radās ziemeļbriedis Rūdolfs, kāds ir šis stāsts, kāpēc viņš kļuva par Ziemassvētku vecīša briedi)




Kabatiņās paslēpušies arī dažādi uzdevumi, ziemīgas pasakas, mīklas, rotaļas, lai katra diena īpaša un krāsaina, gaidot Ziemassvētkus.
Gaidām Kristus dzimšanas svētkus. Un domājot par Jēzus bērniņa dzimšanas svētkiem, pārdomājam Jēzus otreizējo atnākšanu. Pēdējos laikus.
Lai skaists un īpašs Jums viesiem Adventa laiks!

P.s. Kādā kabatiņā var paslēpt arī kādu garšīgu, saldu pārsteigumu!