Pirms 2 nedēļām nosvinējām Pirātu ballīti.
Svētkos summinājām Haraldu 6.dzimšanas dienā un Eduardu Bērnības svētkos.
Pēc svinīgā pasākuma devāmies uz mūsu mājām, kur mūs jau gaidīja "kuģis".
Pirātus cienājām ar dažādām uzkodām (gurķi, puķkāposti, burkāni) ar pikanto mērcīti, "buriniekiem" (gurķīšos sasprausti kanapē zobentiņi, puikas paši bija izvēlējušies, ko virsū saspraust), vistas zupu no lielā pirātu kuģa katla un ceptu lauku sieru.
Eduardam jau kādu laiku ir "pirātu laikmets", tāpēc mājās esam vienojušies, ka spēlēsimies tikai ar "mīlīgajiem pirātiem", kur nav asinis, skeleti utt.
Tieši tāpēc mūsu ballīte arī tika nosaukta par "Mīlīgo pirātu ballīti".
Viss sākās ar ielūgumu izsūtīšanu citu jūru pirātiem.
Jau pirms ballītes puikas ik pa laikam lūdza uzzīmēt pirātu kuģus un pirātus, kā arī zīmēja paši.
Tā arī ielūgumam izmantojām manis zīmēto "pirātu dzīves ainu", kur jau viesiem tika norādīt, ka būs liels zupas katls, makšķerēšana, dārgumu meklēšana un "bumbošana".
Svinību vieta pārtapa par Silakroga kuģi.
Paldies Lainei par ideju noformējumam. ja Jums nesanāk pašām tādus pagatavot, tad ir iespēja arī nopirkt pie Laines. Nav salīdzināmas šīs virtenes ar veikalā nopērkamajām papīra virtenēm.
Tāda mājīga un forša svētku sajūta, kad viņas rotā pagalmu un nojumi, telpas...
Puikas bija patīkami pārsteigti! Viņiem un ciemiņiem patika.
Katrs pirāts atstāja savu rokas nospiedumu uz karoga, kas vēlāk tika pacelts uz "kuģa mastā".
Noformējumā rotaļlietas, kas jau bija puiku mantu kastē...
Tiek sagaidīti citu jūru pirāti...
Lai atrastu pirātu dārgumus (dāvanas), jāpārvar dažādi šķeršļi un jūras...
Atrasti ir pirmie dārgumi:
Vienam bērnam tika aizsietas acis un rokās iedota koka karote. Dauzot par zemi, tika meklēti "dārgumi"'. Pārējie ciemiņi palīdz ar norādījumiem: "Pa labi, pa kreisi, taisni, lenāk, ātrāk..."
Dārgumi ir atrasti, kad ar karoti tiek uzsists pa bļodu.
Atradums - "īsti zelta bumbuļi"...
Un vēl viens dārgums ir atrasts - pirātu kuģis!
Eduarda sirds gavilē!
Un kā jau kārtīgiem pirātiem - arī zivis jāsagādā...
Tik labi ir kopā būt...
Un ir vērts pacensties, pastrādāt, parotāt, parotaļāties, papeldēties, paceļot, negulēt, pārgurt, pacensties, lai ir ko atcerēties...
Jo zinu, ka bērni šādus mirkļus atcerēsies arī lieli esot...
Tāpēc, ka atceros arī es, kā mani vecāki centās, rūpēja un bijām kopā...
Elīna
p.s.mana interneta pieslēgums jau paliek kaitinoši lēns...
bet centīšos rakstīti arī turpmāk...
