Sveiciens visiem, kam šī gada septebris ir īpašs!
Mūsu mājās - pirmklasnieks!
Un interesantas sajūtas ir netikai pašam pirmklasniekam, brāļiem un vecākiem,
bet arī vecvecākiem, krustmātēm, krusttēvam un vecvecākiem...
Jau tik liels! Tiko tāds maziņš, mīļojams un bužināms...
Bet jau smaids bez zobiem un pirmā klase!
Un vai Tu atceries savu 1. septembri?
Es atceros!
Mamma bija sašuvusi pašu skaistāko kleitiņu man un māsai par godu manam 1.septembrim. (it īpaši jau, jo tajā laikā vēl bija jāvelk formas, bet 1988/89.m.g sākumā vismaz mēs - pirmklasnieki drīkstējām ierasties ne formās.)
Un tā man bija ar sīkiem ziediņiem, volāniņu brīnumjauka kletiņa, ar baltu apakšsvārku un mežģīnīti!
Diena bija dūmakaina, miglaina, nu var teikt kā šodiena!
Rokās bija gladiolas un asteres.
Klasē ienācu (man šķiet), ka pēdējā.
Un blakus brīva vieta vairs bija tikai vidējā rindā ceturtajā solā.
Un tā es apsēdos blakus Sandrai.
Un man prieks, ka mani labākie draugi - Inese, Inese, Gunta, Sandra un Gatis - arī šodien, sēdēja tajā pašā klasē, tajā pašā laikā.
Un tāpēc arī savam Haraldam novēlu, lai izdodas!
Lai izdodas veiksmīgi iedraudzēties ar burtiem un cipariem, skolotāju un saviem klases un skolas biedriem. Un, ja būs prieks iet uz skolu, būs prieks arī mācīties ;-)
Lai svētīga un skaista arī Jums šī gada Zinību diena!
Elīna
