Tieši tā rakstīts mana četrgadnieka analīžu lapā. ;-)
Vecākiem jau bērni vienmēr paliek bērni! Un tāpēc skatoties, cik ātri aug ne tikai sveši bērni, bet arī savējie, saprotu, ka nemaz tik ilgi un mani puikas būs arī vīrieši ;-)
Šajā nedēļas nogalē mans četrgadnieks ik pa brīdim nāca ar laimīgām actiņām un smaidiņu, un paslēptu rociņu aiz muguras... Un dāvāja man pa puķītei. Pateicos un priecājos, bet centos arī stāstīt, lai puķītes labāk aug dobē, jo tur ziedēs ilgāk, nekā vāzītē.
Laistīju siltumnīcu, kad skatos, nāk atkal mans mīlulītis. Un sniedz man rociņu. Un rociņā... Noplūktas gandrīz visas manis cītīgi lolotās dzletenās narcisītes... Un vēl tādos paīsos kātiņos...
Reizē šoks, bet arī apziņa, ka tā mans puika mācās dāvāt... Smaidu caur asarām un saprotu, ka šeit veidojas pamats, lai arī kādrezi viņš ziedus nestu savai sievai...
Visam savs laiks...
Nākošā nedēļa - māmiņdienas pasākumos ;-)
Un bērnudārza pasākumos jau nekas īpaši nav mainījies, viss tā pat kā manā bērnībā - meitenes un puiši kautrējas un mulst, kāds burza rociņā kleitas maliņu, kāds kabatiņu... Un māmiņas... Laimīgas un ar asarām acīs...
Lai mīļa un skaista Jums šī nedēļa, jo katra no mums ir vai nu mamma, mammīte, māmiņa, vecmāmiņa, krustmāmiņa, topošā māmiņa...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru