Bērnības garša...

Laiks skrien vēja spārniem... Remonts. Bērni. Dārzs...

Rabarberi...

Rabarberu dzēriens, rabarberu ķīselis, saldēti rabarberi, dažāda veida rabarberu kūkas...

Mūsu dārzā jau sāk pietrūkt, tāpēc jau arī kaimiņa rabarberi ir realizēti...

Sagriezu gabaliņos, apbēru ar cukuru un saldētavā iekšā...

Un jau tagad zinu, cik visi būs priecīgi dzert rabarberu kompotu 10. decembrī, kad svinēsim Eduardam 5!

Un tā darbojoties, palika pāri olas dzeltenums...

Un tad atcerējos savu bērnības garšu - olas dzeltenums ar cukuru... Sakults, lai jau baltas putiņas...

Manā bērnībā mēs līdzi gājām vecmammai (mūsu mīļajai Acītei) uz ganībām "palīgā" slaukt gotiņas. Kamēr Acīte slauca, mēs ar māsu sēdējām un katra savā krūzītē kūlām olas dzeltenumu ar cukuru. Ar dakšiņu... Pacietības skola... Jo nemaz tik ātri nevar sakult, lai baltas putiņas, bet tad ir visgaršīgāk... Un tad, kad beidzot to garšīgo mazumiņu apēdām (jo vienmēr gribējās, lai būtu vēl...), tad Acīte tajā pašā krūzītē ieslauca siltu pienu... Un tā mēs augām - ar sārtiem un veselīgiem vaidziņiem...

Atgriežoties tagadnē - ņēmu olas dzeltenumu ar cukuru un sakūlu ar mikseri... Ātri baltas putiņas... garsā ar bērnības atmiņām... garšīgi, bet šķiet, ka bērnībā bija daudz, daudz garšīgāk... Ta jau ir ar tām bērnības lietām...Visforšākais jau ir tas, ka ir šādās gaišas un garšīgas atmiņas...

Vēl viena no manām bernības garšām ir - "ruksīši"...

"Ķieģelītis" salauzts mazos gabaliņos un apliets ar pienu...

Maizīte tāda - ar skrapstīgu garoziņu... Tagad pārsvarā visa maize ir maisiņos...

Gājām uz "autolauku", nesām mājās svaigu maizīti un ēdām...

Un tad vēl uz "ķieģelīša" uzsmērēts krējums un pa virsu pabārstīt cukuriņš...

Maizītei vairākkārt tika atjaunots klājums, jo mēs to vienkārši nolazījām...

Un kāda ir Tava bērnības garša?...

Un atceroties savas bērnības garšas, domāju, ko atcerēsies mani bērni?

Vai kādu gardumu, ko es gatavoju, vai viņu vecmammas?...

Svarīgākais, lai ir šādas atmiņas...

Elīna