Kuģītis...

 Turpinot  Nīderlandes Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij fonda
atbalstītā projekta „Maziņš esmu es, liels izaugšu es”! realizāciju manā izpildījumā tapa pasaka "Kuģītis"...

Vardīte, cālītis, pelīte, skudriņa un mārīta, izgājuši pastaigāties, nonāca pie upītes.

 

- Iesim, peldēties! - vardīte iesaucās un lēca ūdenī. 

- Mēs neprotam, - skumji novilka cālītis, pelīte, skudriņa un mārīte. 

- Kvā-ha-hā! Kvā-ha-hā! - vardīte smējās aizvilkdamās. - Ko jūs vispār protat? 

Kvā - ha - hā! Kvā - ha - hā! - 

No smiekliem viņa gandrīz aizrijās ar ūdeni. 

Cālītis, pelīte, skudriņa un mārīte apvainojās un sāka gudrot. 

Gudroja, gudroja un izgudroja.

 Cālītis knābītī atnesa liepas lapu.

Pelīte atvēla rieksta čaumalu. 

Skudriņa atstiepa lielu salmu. 

Mārīte atvilka aukliņu.

 

Visi ķērās pie darba: 

rieksta čaumalā iestiprināja salmu, pie tā ar aukliņu piesēja liepas lapu. 

Kas iznāca?

Kuģītis!

Visi kopā  kuģīti iestūma ūdenī.

Visi četri iesēdās kuģītī un ļāva vējam iepūst lapas burā. 

Vardīte izbāza galvu no ūdens, sagatavojusies atkal izsmieties, bet kuģītis jau gabalā... 

Ķer nu vēju!

 Teksts, ilustrācijas - Vladimirs Sutejevs

Roku lelles - Elīna