piektdiena, 2012. gada 15. jūnijs

Vēja rotaļas un auksts+silts....

Vakardien pilsētā redzēju vairākas meitenes un sievietes, kam āda sarkana, tātad vasara ir klāt!... 
Šodien ducina pērkons, līst lietus un nemaz vairs nešķiet, ka vakardiena bija tik saulaina un karsta. 
Bet domājot par vasaras krāšņumu, rotaļājos arī es - starp daudzajiem darbiem un pienākumiem... 
Lai krāsaināk un jautrāk, un nav jāravē... 
lai neplīvo pa gaisu - kociņu atsvars... 
 lai nesamirkst - "ielaminēju" līmlentā... 




Auksts+karsts+vasara=


 Un saldētavā iekšā.... 



Jauku, vasarīgu, saulainu nedēļas nogali! 
Atkal spīd saulīte, tāpēc eju darboties ārā... 
Elīna
p.s.  Jūnija "Skaties dabā" fotogrāfija... 

pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs

Bērnības garša...

Laiks skrien vēja spārniem... Remonts. Bērni. Dārzs...
Rabarberi...
Rabarberu dzēriens, rabarberu ķīselis, saldēti rabarberi, dažāda veida rabarberu kūkas...
Mūsu dārzā jau sāk pietrūkt, tāpēc jau arī kaimiņa rabarberi ir realizēti...
Sagriezu gabaliņos, apbēru ar cukuru un saldētavā iekšā...
Un jau tagad zinu, cik visi būs priecīgi dzert rabarberu kompotu 10. decembrī, kad svinēsim Eduardam 5!
Un tā darbojoties, palika pāri olas dzeltenums...
Un tad atcerējos savu bērnības garšu - olas dzeltenums ar cukuru... Sakults, lai jau baltas putiņas...
Manā bērnībā mēs līdzi gājām vecmammai (mūsu mīļajai Acītei) uz ganībām "palīgā" slaukt gotiņas. Kamēr Acīte slauca, mēs ar māsu sēdējām un katra savā krūzītē kūlām olas dzeltenumu ar cukuru. Ar dakšiņu... Pacietības skola... Jo nemaz tik ātri nevar sakult, lai baltas putiņas, bet tad ir visgaršīgāk... Un tad, kad beidzot to garšīgo mazumiņu apēdām (jo vienmēr gribējās, lai būtu vēl...), tad Acīte tajā pašā krūzītē ieslauca siltu pienu... Un tā mēs augām - ar sārtiem un veselīgiem vaidziņiem...
Atgriežoties tagadnē - ņēmu olas dzeltenumu ar cukuru un sakūlu ar mikseri... Ātri baltas putiņas... garsā ar bērnības atmiņām... garšīgi, bet šķiet, ka bērnībā bija daudz, daudz garšīgāk... Ta jau ir ar tām bērnības lietām...Visforšākais jau ir tas, ka ir šādās gaišas un garšīgas atmiņas...
Vēl viena no manām bernības garšām ir - "ruksīši"...
"Ķieģelītis" salauzts mazos gabaliņos un apliets ar pienu...
Maizīte tāda - ar skrapstīgu garoziņu... Tagad pārsvarā visa maize ir maisiņos...
Gājām uz "autolauku", nesām mājās svaigu maizīti un ēdām...
Un tad vēl uz "ķieģelīša" uzsmērēts krējums un pa virsu pabārstīt cukuriņš...
Maizītei vairākkārt tika atjaunots klājums, jo mēs to vienkārši nolazījām...
Un kāda ir Tava bērnības garša?...
Un atceroties savas bērnības garšas, domāju, ko atcerēsies mani bērni?
Vai kādu gardumu, ko es gatavoju, vai viņu vecmammas?...
Svarīgākais, lai ir šādas atmiņas...
Elīna

otrdiena, 2012. gada 29. maijs

LABA spēle...

Šī droši vien ir viena no populārākajām attīstošajām rotaļlietām bērniem, kas ir atrādīta dažādos interneta blogos.
Tagad šāda spēle ir arī mums...
Jo viņa tik tiešām ir tik LABA!
Viņa ir:
  •  tik vienkārši uzmeistarojam (atrodi kādu koka dēlīti (es novilku auduma vecā krēsla atzveltnei),
  • lēta (kopā manas izmaksas 1Ls (jo par krāsainajām gumijām samaksāju 0,55 Ls, bet par krāsainajām nagliņām 0,45 Ls)
  • Patīk gan manam divgadniekam, gan četrgadniekam, gan sešgadniekam!
  • Var tik daudz ko izdarīt un izdomāt!
  • Labs palīgs apgūt krāsas, formas, burtus, rakstus...
  • Un jauni atklājumi - puikas tā brīnijās, ka no vienā kvadrāta sanāk divi trijstūri.
Šoreiz tik tiešām var droši teikt, ka viss ģeniālais ir vienkāršs...
Elīna

sestdiena, 2012. gada 26. maijs

Taureņi...

Krāšņums un brīvība...
Gaisīgums un vasara...
Mīlestība un saule...
Trauslums un spēks...
Vieglums un dzīvesprieks...
Taureņi, taurenīši, taurentiņi, tautentiņi....
Svētīgus Vasarassvētkus!!!
Elīna

pirmdiena, 2012. gada 21. maijs

Kas dāvanai "vēderā"...

Svētdien mūsu mazākajam brašulim izlaidums Yamahas mūzikas skoliņas programmā Robītis.
 "Izlaidums" tāds pārāk skaļš vārds, kaut gan bija gan klinģeris, gan ziedi, gan apliecības un jauka kopā būšana.
Droši vien labāk teikt, ka Balvu Robītim svinējām 2 gadu dzimšanas dienu.
Un mēs savam draugam ronītim Robītim un skolotājai Ilutai uzdāvinājām krūzītes ar ronīti Robīti. Nēesmu nekāda māksliniece, bet centos, lai būtu mīļi un mūs visus iepriecinātu. Ceru, ka izdevās.
Lielāks prieks par dāvanas saiņošanu vaļā bija mazuļu lielākajiem brāļiem un māsām.
Robītis mazgājas:
Robītis smaržo:
Robītis sapņo:
Robītis dzied:
Robītis gaida ciemos:
Robītis priecājas:
Robītis 2012:
Putni čivina, pienenes zied, ceriņi plaukst un smaržo, kastaņziedos san bites, odi sīc...
Silti un pērkona negaiss... Pa peļķēm ar basām kājām. Dubļi. Bērnu prieks...
Izbaudiet šo laiku!...
Elīna

ceturtdiena, 2012. gada 17. maijs

Mīlestības valodas...

Dr. Gerijs Čepmens rāda dažādos cilvēku mīlestības izpausmes veidus.
Kopumā ir piecas mīlestības valodas:
kvalitatīvi pavadīts laiks,
apliecinājuma vārdi,
dāvanu pasniegšana,
mīlestības darbi,
fizisks pieskāriens.
Iepazīstot šī mīlestības valodas, tik tiešām labāk var saprast, cik dažādi mēs esam un, cik dažādi mēs saprotam mīlestības izpausmes.
Un es esmu dāvanu cilvēks. Tik tiešām es cenšos domāt par katru dāvanu, lai tā ir īpaša un personiska. Par Ziemassvētku dāvanām es jau sāku domāt septembrī, oktobrī. Nepārtraukti manā galvā ir idejas, kā iepriecināt savus mīļos. Man nav tik svarīgi dāvanas saņemt pašai, kā tās sarūpēt sev svarīgiem cil'vēkiem. Šī ir mana mīlestības valoda:
"Ir cilvēki, kuriem dāvanu pasniegšana ir mīlestības pamatprincips. Dāvana simbolizē mīlestību, to, ka dāvinātājs ir domājis par cilvēku, kuram dāvana tiek pasniegta. Un nav svarīgi vai dāvana ir dārga vai tās ir no pludmales atvestas smiltis. Ja cilvēka mīlestības valoda ir dāvana, tad svarīgs ir pats dāvināšanas akts."
Ar mīlestības valodām ir tā pat kā ar temperimentiem, mēs esam tādi kā "kokteilīši", kur ir no visa pa drusciņai, tomēr viena ir dominante. Arī man ir svarīgs kvalitātīvs pavadīts laiks, apliecinājuma vārdi, mīlestības darbi un pieskārieni, tomēr es vislabāk protu savu mīlestību izrādīt dāvanām un šajā gadījumā nav jau nozīme materiālajai vērtībai, bet gan personīgajai nozīmei un ieguldījumam. Domām par cilvēku, kad rūpēju un domāju par dāvanu.
Gatavojoties Yamahas mūzikas skoliņas pirmā mācību posma izlaidumiņam tapa šāda dāvana:
Par to, kas dāvanā - nākošreiz!
Gaisīgu dienu!
Elīna